COVID-19 ēnā ir sagatavoti un iesniegti abstrakti prezentācijām divās starptautiskās konferencēs:

• 20th International Multidisciplinary Scientific GeoConference Surveying, Geology and Mining, Ecology and Management SGEM 2020 (plānota no 16-08-2020 līdz 25-08-2020 Albenā, Bulgarijā), prezentācijas tēma: “From utilization of wood ashes to new product for soil improvement”;
• 3rd Conference of the Arabian Journal of Geosciences CAJG 2020 (plānota no 02-11-2020 līdz 05-11-2020 in Sūsā, Tunisijā), prezentācijas tēma: “Towards the formula of peat-free soil conditioner applicable for soil remediation and quality improvement of agricultural production”.

Vai būs iespēja apmeklēt konferences? Uz šo jautājumu pašlaik neviens nevar atbildēt. Mūsdienu virtuālā pasaule ir tehnoloģiski nodrošināta neklātienes pasākumiem ar klātienes efektu, tāpēc paredzams, ka plānotie pasākumi neizpaliks.

Ir daudz darba paveikts, lai apkopotu projekta laikā paveikto. Tā ka pētījuma ietvaros tika izmantots plašs metožu klāsts, ir izveidots ziņojums par rezultātiem “SUMMARY OF RESEARCH METHODS FOR INVESTIGATION OF BIOMASS COMBUSTION ASHES / METOŽU APKOPOJUMS BIOMASAS PELNU IZPĒTEI”.

Kāpēc tieši biomasas pelnu izpēte? Uzsākot projektu, tika apzināti dažādi atkritumprodukti, ko varētu izmantot bezkūdras augsnes ielabotāja izveidei. Biomasas (g.k., koksnes) pelni ir viens no atkritumproduktiem, kas pieejams rūpnieciskos apjomos, tāpēc detalizēta pelnu izpēte ļauj paplašināt to izmantošanas iespējas.

Jāatzīmē, ka metodes ir aprobētas un pielāgojamas arī citu materiālu analīzēm laboratorijā.

Mūsdienīga ražošanas biznesa pamatā būtu jābūt izpratnei par aprites ekonomikas pamatprincipiem un uzņēmējam ir jāspēj atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Kādā mērā produkts, ko es ražoju, ir videi draudzīgs? Vai ražošanas procesā radušos atkritumu apjoms ir samērojams ar sabiedrības vajadzību pēc produkta? Vai izmantotās primārās izejvielas ir iespējams aizvietot ar sekundārām izejvielām (piemēram, citā ražošanas procesā radītiem atkritumproduktiem)? Vai produkts, ko es ražoju, ir ilgtspējīgs? Kas notiek ar manu produktu pēc tā izmantošanas?

Par šiem un līdzīgiem jautājumiem būtu jādiskutē biznesa plāna izstrādes laikā. Jo mēs taču paši veidojam vidi sev apkārt, un diez vai kāds labprātīgi vēlētos dzīvot atkritumu kalnā…

Kāpēc ir svarīgi meklēt aizvietotājus kūdrai? Kūdras kā resursa statuss ir diskutabls jautājums. Daudzās valstīs kūdra ir pieskaitāma pie fosiliem, neatjaunojamiem resursiem. Precizējot var teikt, ka kūdra ir daļēji atjaunojams, bet izsmeļams resurss. Saprotams viedoklis atrodams šeit. Tāpēc ir jādomā ilgtspējīgi, jo kūdras ieguves apjomi un kūdras-bāzes produktu ražošanas apjomi krietni pārsniedz resursa atjaunošanās iespējas.

Mūsdienu pasaules ekonomiskās attīstības izpratne vairs nebalstās tikai uz ražošanas apjomu kāpināšanu. Ir jāsaprot robežas, cik resursu mums vispār ir nepieciešams un vai mūžīgais resursu patēriņš vispār ir jēgpilns un vajadzīgs.

Pēc pārtraukuma gada garumā projekts turpinās. Strādāsim pie iesāktā un centīsimies izpildīt plānotās aktivitātes. Pašlaik norit darbs pie tehniskiem risinājumiem produkta prototipa izgatavošanas procesā, kā arī esošo datu apstrādes un jaunas zinātniskās publikācijas izstrādes.

Esi LU vides zinātnes students un vēlies būt manā komandā? Raksti man uz: zane.gaile@lu.lv

Ir sagatavots un nopublicēts zinātniskais raksts:

Vincevica-Gaile Z., Stankevica K., Irtiseva K., Shishkin A., Obuka V., Celma S., Ozolins J., Klavins M. (2019) Granulation of fly ash and biochar with organic lake sediments – A way to sustainable utilization of waste from bioenergy production. Biomass & Bioenergy, 125: 23-33, DOI:10.1016/j.biombioe.2019.04.004

Pateicoties kolēģiem bija iespēja prezentēt ar projektu saistītus datus starptautiskā konferencē 11^th International Conference on the Establishment of Cooperation among Companies and Institutions in the Nordic Countries, the Baltic Sea Region and the World: Eco-Tech 2018, kas notika no 19-11-2018 līdz 21-11-2018 Kalmarā, Zviedrijā, prezentācijas nosaukums: “From field to plate: Discussion on transfer of metals in food chain”.

2018. gada 7. – 10. augustā, Karatā, Austrālijā norisināsies 5. Dienvidu tuksnešu konference, kurā notiks prezentācija par tēmu “Challenge of phytoremediation solutions in prevention of desertification and related climate change problems”. Īpaša pateicība par sadarbību Linneja Universitātes (Zviedrija) pētniekam Dr. Jurim Burlakovam.

Ir sagatavots un nopublicēts vēl viens zinātniskais raksts:

Vincevica-Gaile Z., Grinfelde I., Stankevica K., Berzins E., Klavins M. (2018) Characterisation of wood combustion fly ash in a context of applicability in agriculture. SGEM 2018 Proceedings on Energy & Clean Technologies, 18(4.1): 187-194.

Šī raksta dati ir prezentēti 18. Starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā ģeokonferencē SGEM 2018, kas norisinājās no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, Albenā, Bulgārijā. Īpaša pateicība par sadarbību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes pētniecei Ingai Grīnfeldei.

Kā uzzināt augsnes ielabotāja vai tā sastāvdaļu ietekmi uz augiem? Pirmkārt, veicot testus laboratorijā. Otrkārt, īstenojot izmēģinājumus lauka apstākļos. Kā viena no augsnes ielabotāja sastāvdaļām varētu tikt izmantoti pelni, kas iegūti no nepiesārņotas biomasas, piemēram, koksnes, mežsaimniecības atkritumiem, biomasai audzētiem augiem. Testi ar dažādiem biomasas pelniem norit laboratorijā, izmantojot pelnu/ūdens suspensiju un audzējot kviešus un miežus hidroponikas vidē. Eksperiments ļaus uzzināt gan pozitīvo, gan negatīvo pelnu ietekmi uz augiem. Informācija par rezultātiem sekos.