Kāpēc ir svarīgi meklēt aizvietotājus kūdrai? Kūdras kā resursa statuss ir diskutabls jautājums. Daudzās valstīs kūdra ir pieskaitāma pie fosiliem, neatjaunojamiem resursiem. Precizējot var teikt, ka kūdra ir daļēji atjaunojams, bet izsmeļams resurss. Saprotams viedoklis atrodams šeit. Tāpēc ir jādomā ilgtspējīgi, jo kūdras ieguves apjomi un kūdras-bāzes produktu ražošanas apjomi krietni pārsniedz resursa atjaunošanās iespējas.

Mūsdienu pasaules ekonomiskās attīstības izpratne vairs nebalstās tikai uz ražošanas apjomu kāpināšanu. Ir jāsaprot robežas, cik resursu mums vispār ir nepieciešams un vai mūžīgais resursu patēriņš vispār ir jēgpilns un vajadzīgs.

Pēc pārtraukuma gada garumā projekts turpinās. Strādāsim pie iesāktā un centīsimies izpildīt plānotās aktivitātes. Pašlaik norit darbs pie tehniskiem risinājumiem produkta prototipa izgatavošanas procesā, kā arī esošo datu apstrādes un jaunas zinātniskās publikācijas izstrādes.

Esi LU vides zinātnes students un vēlies būt manā komandā? Raksti man uz: zane.gaile@lu.lv

Ir sagatavots un nopublicēts zinātniskais raksts:

Vincevica-Gaile Z., Stankevica K., Irtiseva K., Shishkin A., Obuka V., Celma S., Ozolins J., Klavins M. (2019) Granulation of fly ash and biochar with organic lake sediments – A way to sustainable utilization of waste from bioenergy production. Biomass & Bioenergy, 125: 23-33, DOI:10.1016/j.biombioe.2019.04.004

Pateicoties kolēģiem bija iespēja prezentēt ar projektu saistītus datus starptautiskā konferencē 11^th International Conference on the Establishment of Cooperation among Companies and Institutions in the Nordic Countries, the Baltic Sea Region and the World: Eco-Tech 2018, kas notika no 19-11-2018 līdz 21-11-2018 Kalmarā, Zviedrijā, prezentācijas nosaukums: “From field to plate: Discussion on transfer of metals in food chain”.

2018. gada 7. – 10. augustā, Karatā, Austrālijā norisināsies 5. Dienvidu tuksnešu konference, kurā notiks prezentācija par tēmu “Challenge of phytoremediation solutions in prevention of desertification and related climate change problems”. Īpaša pateicība par sadarbību Linneja Universitātes (Zviedrija) pētniekam Dr. Jurim Burlakovam.

Ir sagatavots un nopublicēts vēl viens zinātniskais raksts:

Vincevica-Gaile Z., Grinfelde I., Stankevica K., Berzins E., Klavins M. (2018) Characterisation of wood combustion fly ash in a context of applicability in agriculture. SGEM 2018 Proceedings on Energy & Clean Technologies, 18(4.1): 187-194.

Šī raksta dati ir prezentēti 18. Starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā ģeokonferencē SGEM 2018, kas norisinājās no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, Albenā, Bulgārijā. Īpaša pateicība par sadarbību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes pētniecei Ingai Grīnfeldei.

Kā uzzināt augsnes ielabotāja vai tā sastāvdaļu ietekmi uz augiem? Pirmkārt, veicot testus laboratorijā. Otrkārt, īstenojot izmēģinājumus lauka apstākļos. Kā viena no augsnes ielabotāja sastāvdaļām varētu tikt izmantoti pelni, kas iegūti no nepiesārņotas biomasas, piemēram, koksnes, mežsaimniecības atkritumiem, biomasai audzētiem augiem. Testi ar dažādiem biomasas pelniem norit laboratorijā, izmantojot pelnu/ūdens suspensiju un audzējot kviešus un miežus hidroponikas vidē. Eksperiments ļaus uzzināt gan pozitīvo, gan negatīvo pelnu ietekmi uz augiem. Informācija par rezultātiem sekos.

Aicinājums vides zinātnes, ķīmijas vai bioloģijas studentiem – ja vēlies līdzdarboties eksperimentu veikšanā, raksti un piesakies! Projekta īstenošanas laikā nepieciešamas čaklas un izpalīdzīgas darba rokas nelielu darbiņu veikšanai g.k. laboratorijā. Ja vēlēsies, varēsi izstrādāt savu bakalaura vai maģistra noslēguma darbu par projektam saistītu tematiku.

Ir sagatavots un nopublicēts zinātniskais raksts:

Burlakovs J., Jani Y., Kriipsalu M., Vincevica-Gaile Z., Kaczala F., Celma G., Ozola R., Rozina L., Rudovica V., Hogland M., Viksna A., Pehme K.-M., Hogland W., Klavins M. (2018) On the way to ‘zero waste’ management: Recovery potential of elements, including rare earth elements, from fine fraction of waste. Journal of Cleaner Production, 186: 81-90.

Rīt, 2.februārī, Latvijas Universitātes 76.zinātniskās konferences sekcijas sēdes “Augu bioloģija” ietvaros notiks prezentācija par tēmu “Pelnu izmantošana granulēta augu mēslojuma / augsnes ielabotāja izveidei”. Īpaša pateicība par sadarbību LU Bioloģijas fakultātes profesoram Ģedertam Ieviņam.

Laipni aicināti visi interesenti! Konferences sekcijas sēde notiks LU Dabas mājā, Jelgavas ielā 1.