UZ ILGTSPĒJĪGU VIDI & APRITES EKONOMIKU / toward sustainable environment & circular economy
wise: [we improve surrounding environment]
Iesniegti divi abstrakti dalībai starptautiskā konferencē 4th International Agriculture and Natural Sciences Congress (plānota virtuāli no 30-10-2020 līdz 31-10-2020).
Prezentāciju tēmas: “From utilization of wood ashes to new product for soil improvement” un “Circular economy approach for weak soil stabilization”.
LU zinātnes izcilības un komercializācijas atbalsta programmā apbalvoti četri ĢZZF darbinieki, tostarp vadošā pētniece Zane Vincēviča-Gaile ar zinātnisko publikāciju Granulation of fly ash and biochar with organic lake sediments – A way to sustainable utilization of waste from bioenergy production, BIOMASS & BIOENERGY, Volume: 125 Pages: 23-33, DOI:10.1016/j.biombioe.2019.04.004.
Paldies LU par darba novērtējumu!
Ņemot vērā projekta tēmas aktualitāti un plašos virzienus, sadarbībā ar ārzemju kolēģiem, norit darbs pie zinātniskas publikācijas sagatavošanas par tēmu “Circular economy approach for soil stabilization in peatlands”.
Viens no produkta formulas iespējamiem pielietojuma veidiem ir augsnes fiziskā stāvokļa uzlabošana, kas svarīgi ne tikai lauksaimniecības vajadzībām, bet arī ceļu būvē, erodētu augšņu rekultivācijā u.c. Publikācija tiek veidota kā apskatraksts par dažādu sekundāro materiālu pielietošanas iespējām nestabilu augšņu stabilizēšanai.
Tēma par fosilo resursu izmantošanas samazināšanu aizvien ir aktuāla. Līdz ar to bezkūdras substrāti un augsnes ielabotāji ir tie, kuriem jāiekaro nākotnes patērētāju tirgus.
Apskatot pašreizējo piedāvājumu, redzams, ka pārsvarā tirgū ir pieejami bezkūdras substrāti, kas veidoti no kompostēta materiāla (Gardman, Rolawn, Pro-Grow, Neudorff, Klassman u.c.).
Komposta veidošana no organiskā materiāla ir viens no materiālu aprites virzieniem, kas nenoliedzami ir efektīvs, bet laikietilpīgs process. Praktiski jebkurš, kam pieder piemājas dārziņš, ir mēģinājis veidot kompostu. Aprites ekonomikas ietvaros kompostēti var tikt dažādi bioloģiskie ražošanas atkritumi (sākot no parkos sagrābtām koku lapām līdz pat pārtikas nozares pārpalikumiem u.t.t.).
Projekta ietvaros izstrādātās sapropeļa-pelnu granulas arī var tikt papildinātas ar kompostētu materiālu, tādējādi nodrošinot produktu ar augstāku saturu augiem nepieciešamo barības vielu. Produkta kompozīcijas uzlabošana joprojām ir aktuāls jautājums.
Iesniegts abstrakts dalībai starptautiskā konferencē 3rd EAGE Workshop on Petroleum Geochemistry in the Middle East (plānota 2020.gada oktobrī, Muskatā, Omānā).
Prezentācijas tēma: “Perspectives of sapropel- and clay-containing soil amendments in bioremediation of complex pollution”.
Lai izvērtētu produkta formulas ietekmi uz augiem, jāveic eksperimenti ar augiem. Pašlaik uzsākts eksperiments ar salātu Lactuca sativa audzēšanu. Eksperimenta rezultāti norādīs uz nepieciešamajiem uzlabojumiem produkta formulas izveidē. LU Dabas mājā esošās siltumnīcas nodrošina piemērotus apstākļus augu kultivācijas eksperimentiem – cerams, ka “mūžīgā pavasara saule” patiks mūsu augiem.
Kultivācijas eksperiments ietver: substrāta komponenšu sagatavošanu, maisīšanu un iepildīšanu podiņos, sēklu atlasi un rūpīgu sēšanas procesu, stādiņu pikēšanu, regulāru uzraudzību un mērījumu veikšanu (augsnes pH u.c.) un, protams, laistīšanu.
Bez tam, nepieciešams izprast produkta formulas uzvedību augsnē – degradēšanās ilgumu, saikni ar augsnes komponentiem u.c. Šie eksperimenti veicami gan laboratoriskos apstākļos, gan lauka apstākļos.
Balstoties uz veiktajiem izejmateriālu testiem un analīzēm, kā arī apzinot dažādu atkritummateriālu pieejamību un apjomu, ir izveidots produkta prototipa variants: granulas no biomasas pelniem un sapropeļa.
Kas pēc tam? Testēsim, kā granulas var tikt izmantotas augsnes ielabošanai, vai granulu īpašības ir atbilstošas augsnes ielabotāju prasībām, kā granulas mijiedarbojas ar augsni un augiem.
COVID-19 ēnā ir sagatavoti un iesniegti abstrakti prezentācijām divās starptautiskās konferencēs:
Vai būs iespēja apmeklēt konferences? Uz šo jautājumu pašlaik neviens nevar atbildēt. Mūsdienu virtuālā pasaule ir tehnoloģiski nodrošināta neklātienes pasākumiem ar klātienes efektu, tāpēc paredzams, ka plānotie pasākumi neizpaliks.
Ir daudz darba paveikts, lai apkopotu projekta laikā paveikto. Tā ka pētījuma ietvaros tika izmantots plašs metožu klāsts, ir izveidots ziņojums par rezultātiem “SUMMARY OF RESEARCH METHODS FOR INVESTIGATION OF BIOMASS COMBUSTION ASHES / METOŽU APKOPOJUMS BIOMASAS PELNU IZPĒTEI”.
Kāpēc tieši biomasas pelnu izpēte? Uzsākot projektu, tika apzināti dažādi atkritumprodukti, ko varētu izmantot bezkūdras augsnes ielabotāja izveidei. Biomasas (g.k., koksnes) pelni ir viens no atkritumproduktiem, kas pieejams rūpnieciskos apjomos, tāpēc detalizēta pelnu izpēte ļauj paplašināt to izmantošanas iespējas.
Jāatzīmē, ka metodes ir aprobētas un pielāgojamas arī citu materiālu analīzēm laboratorijā.
Mūsdienīga ražošanas biznesa pamatā būtu jābūt izpratnei par aprites ekonomikas pamatprincipiem un uzņēmējam ir jāspēj atbildēt uz vairākiem jautājumiem.
Kādā mērā produkts, ko es ražoju, ir videi draudzīgs? Vai ražošanas procesā radušos atkritumu apjoms ir samērojams ar sabiedrības vajadzību pēc produkta? Vai izmantotās primārās izejvielas ir iespējams aizvietot ar sekundārām izejvielām (piemēram, citā ražošanas procesā radītiem atkritumproduktiem)? Vai produkts, ko es ražoju, ir ilgtspējīgs? Kas notiek ar manu produktu pēc tā izmantošanas?
Par šiem un līdzīgiem jautājumiem būtu jādiskutē biznesa plāna izstrādes laikā. Jo mēs taču paši veidojam vidi sev apkārt, un diez vai kāds labprātīgi vēlētos dzīvot atkritumu kalnā…