2018. gada 7. – 10. augustā, Karatā, Austrālijā norisināsies 5. Dienvidu tuksnešu konference, kurā notiks prezentācija par tēmu “Challenge of phytoremediation solutions in prevention of desertification and related climate change problems”. Īpaša pateicība par sadarbību Linneja Universitātes (Zviedrija) pētniekam Dr. Jurim Burlakovam.

Ir sagatavots un nopublicēts vēl viens zinātniskais raksts:

Vincevica-Gaile Z., Grinfelde I., Stankevica K., Berzins E., Klavins M. (2018) Characterisation of wood combustion fly ash in a context of applicability in agriculture. SGEM 2018 Proceedings on Energy & Clean Technologies, 18(4.1): 187-194.

Šī raksta dati ir prezentēti 18. Starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā ģeokonferencē SGEM 2018, kas norisinājās no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, Albenā, Bulgārijā. Īpaša pateicība par sadarbību Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes pētniecei Ingai Grīnfeldei.

Kā uzzināt augsnes ielabotāja vai tā sastāvdaļu ietekmi uz augiem? Pirmkārt, veicot testus laboratorijā. Otrkārt, īstenojot izmēģinājumus lauka apstākļos. Kā viena no augsnes ielabotāja sastāvdaļām varētu tikt izmantoti pelni, kas iegūti no nepiesārņotas biomasas, piemēram, koksnes, mežsaimniecības atkritumiem, biomasai audzētiem augiem. Testi ar dažādiem biomasas pelniem norit laboratorijā, izmantojot pelnu/ūdens suspensiju un audzējot kviešus un miežus hidroponikas vidē. Eksperiments ļaus uzzināt gan pozitīvo, gan negatīvo pelnu ietekmi uz augiem. Informācija par rezultātiem sekos.

Aicinājums vides zinātnes, ķīmijas vai bioloģijas studentiem – ja vēlies līdzdarboties eksperimentu veikšanā, raksti un piesakies! Projekta īstenošanas laikā nepieciešamas čaklas un izpalīdzīgas darba rokas nelielu darbiņu veikšanai g.k. laboratorijā. Ja vēlēsies, varēsi izstrādāt savu bakalaura vai maģistra noslēguma darbu par projektam saistītu tematiku.

Ir sagatavots un nopublicēts zinātniskais raksts:

Burlakovs J., Jani Y., Kriipsalu M., Vincevica-Gaile Z., Kaczala F., Celma G., Ozola R., Rozina L., Rudovica V., Hogland M., Viksna A., Pehme K.-M., Hogland W., Klavins M. (2018) On the way to ‘zero waste’ management: Recovery potential of elements, including rare earth elements, from fine fraction of waste. Journal of Cleaner Production, 186: 81-90.

Rīt, 2.februārī, Latvijas Universitātes 76.zinātniskās konferences sekcijas sēdes “Augu bioloģija” ietvaros notiks prezentācija par tēmu “Pelnu izmantošana granulēta augu mēslojuma / augsnes ielabotāja izveidei”. Īpaša pateicība par sadarbību LU Bioloģijas fakultātes profesoram Ģedertam Ieviņam.

Laipni aicināti visi interesenti! Konferences sekcijas sēde notiks LU Dabas mājā, Jelgavas ielā 1.

Īsi un vienkārši par projektu. Projekta ietvaros tiek izstrādāts un testēts augsnes ielabotājs, kuram par pamatu ir nevis kūdra, bet dažādi citi pieejami biomateriāli – piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas, enerģijas ražošanas u.c. blakusprodukti – komposts, koksnes atkritumi, koksnes pelni, bioogle u.c., kā arī maz izmantoti Latvijas dabas resursi, piemēram, sapropelis.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Šāda augsnes ielabotāja izstrāde ir nozīmīgs solis bezatkritumu ražošanas («zero waste») virzienā, un lai meklētu iespējas, kā aizstāt apjomīgo kūdras izmantošanu augsnes ielabotāju/substrātu ražošanā. Produkts būs noderīgs augsnes atveseļošanai un augu augšanas veicināšanai; būs izmantojams noplicinātas, neauglīgas augsnes uzlabošanai, kas ir īpaši nozīmīgi, piemēram, augu audzēšanai pilsētas apstākļos.

Norit darbs pie konferences prezentācijas/tēžu sagatavošanas un iesniegšanas konferencei, tēma “Pelnu izmantošana granulēta augu mēslojuma / augsnes ielabotāja izveidei”.

Līdzdalība konferences tēžu sagatavošanā, tēma “Triple Helix loma efektīvas sadarbības veidošanā zinātniski lietišķajos pētījumos”.

Iesākta tēžu sagatavošana vasarā plānotai starptautiska mēroga konferencei, tēma “Composition of wood combustion fly ash and possibilities of use in agriculture” (provizorisks nosaukums).

Kā arī turpinās darbs laboratorijā – izejmateriālu fizikāli-ķīmisko parametru noteikšana (sapropeļa paraugu analīze). Analīze nepieciešama, lai izvērtētu dažāda veida sapropeļa izmantošanas iespēju potenciālu produkta izstrādē, kā arī lai novērtētu citas iespējamās sapropeļa kā samērā plaša Latvijas dabas resursa izmantošanas iespējas tautsaimniecībā.

Paralēli visam norit projekta mājaslapas/bloga struktūras izstrāde un vizuālā materiāla sagatavošana.

Gadu mija ir klāt – steidzam pārdomāt paveikto, mācīties no savām (un citu) kļūdām un censties tās neatkārtot. Laimīgu un radošuma pilnu Jauno gadu!

Jauna produkta izstrāde ir izaicinājums, kas prasa plašu zināšanu arsenālu, protams, neiztiekot bez jomas ekspertu viedokļa un padoma. Augsnes ielabotāju tirgū grandiozs produktu pārsvars veidots ņemot par pamatu kūdru. Jāatrod risinājumi, kā pēc iespējas veiksmīgāk kūdru aizvietot? Kā pēc iespējas efektīvāk izmantot dažādus blakusproduktus vai ražošanas atkritumus, kas radušies tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mežsaimniecība, enerģijas ražošana? Domājam, domājam, domājam…