Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) paziņojusi, ka apturēts Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas process Rietumbaltijas jūrā pie Sāremā salas. Lēmums pieņemts pēc 2025. gada 10.–12. jūnijā notikušās izsoles, kurā neviens no abiem pretendentiem – Sunly Wind OÜ un Utilitas Wind OÜ – neatbilda kvalifikācijas prasībām. Continue reading “Igaunija apturējusi Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas procesu”
Lietuvas Seims pieņem tiesību aktu paketi, kas veicina atjaunojamo energoresursu attīstību
2025.gada 25. jūnijā Seims pieņēma piecu likumu paketi, ar kuru Lietuva kā viena no pirmajām ES valstīm transponēja Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED III), lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību, vienkāršotu regulējumu un mazinātu administratīvo slogu. Ar šo RED III transpozīcijas paketi atjaunojamo energoresursu projektiem – tostarp atkrastes vēja parkiem, to pieslēgumiem un enerģijas uzglabāšanai – ir noteikti skaidrāki un labvēlīgāki attīstības nosacījumi, kā arī piešķirts sevišķi sabiedrības interešu statuss. Valsts izveidos paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas ar kartējumu līdz 2026. gada 21. februārim, bet atļauju piešķiršanas process jūras projektos nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus. Līdz ar to ir atvieglota tīkla pieslēgumu un būvniecības saskaņošana (Elektrības un Būvniecības likumu prasības salāgotas tā, ka daudzos gadījumos pietiek ar tehnisko piedāvājumu un darba projektu), kas ļauj ātrāk virzīt atkrastes vēja projektus un tiem pievienot enerģijas uzglabāšanu.
Avots: Enerģētikas ministrija (Lietuvas Republika), 25.06.2025.
Komentārs: Wind Power
Juridiskā sadrumstalotība kavē ELWIND projekta tempu Latvijā
ELWIND – kopīgais Latvijas un Igaunijas OWF projekts – ir viens no vērienīgākajiem reģionālajiem enerģētikas projektiem Baltijas jūrā. Tomēr tā attīstību Latvijā kavē juridiskas nesakritības. Projekts balstās uz regulējumu, kas sākotnēji tika izstrādāts jūras derīgo izrakteņu ieguvei, nevis atkrastes vēja vajadzībām. Tas nozīmē, ka projektā iesaistītajiem nākas interpretēt un piemērot noteikumus, kuri nav pilnībā atbilstoši atkrastes vēja specifikai – piemēram, par jūras teritoriju nomu, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru uzsākšanu un pieslēguma nosacījumiem. Šāda pieeja palielina juridisko nenoteiktību un rada risku kavējumiem. Savukārt Igaunijā jau darbojas “apbūves tiesību licences” (superficies licence) sistēma, kas apvieno vairākas atļaujas un nodrošina paredzamu procesu. Šī asimetrija apgrūtina ELWIND sinhronizāciju starp abām valstīm, jo projekts nevar virzīties ar vienādu ātrumu, ja procedūras ir fundamentāli atšķirīgas. Turklāt bez skaidra likuma Latvijā apdraudēta arī investoru uzticība un ES finansējuma piesaiste, kas balstās uz skaidriem atļauju mehānismiem un juridisku saskaņotību pārrobežu līmenī.
Polijā uzstādīta pirmā turbīna Baltic Power atkrastes vēja parkā
ORLEN Group sadarbībā ar Northland Power ir uzsācis Eiropā lielāko atkrastes vēja turbīnu uzstādīšanu Baltijas jūras Polijas ūdeņos. Pirmā no 76 turbīnām ar jaudu 15 MW jau uzstādīta, iezīmējot jaunu posmu Polijas enerģētikas pārejā. Projekts Baltic Power spēs nodrošināt līdz 3% no valsts elektroenerģijas pieprasījuma, kad tas sāks darbību 2026. gadā. Continue reading “Polijā uzstādīta pirmā turbīna Baltic Power atkrastes vēja parkā”
Latvija gatavo Jūras plānojuma grozījumus: atkrastes vējam un daudzfunkcionālai jūras izmantošanai
Latvija gatavo grozījumus Jūras plānojumā, kuros viens no galvenajiem tematiem ir atkrastes vēja enerģija. Grozījumos uzsvērta daudzfunkcionālas jūras izmantošanas iespēja, ļaujot vienā teritorijā apvienot vairākas saimnieciskās darbības, piemēram, atkrastes vēja parku un akvakultūru.
Tiek paredzēts izvērtēt jūras un piekrastes mijiedarbību, telpiski noteikt zili-zaļās infrastruktūras elementus un veikt ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu.
2025.gadā plānota datu apkopošana un vides pārskata sagatavošana.
Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, 18.06.2025.
Izveidota Energy Union Task Force
Izveidota Energy Union Task Force, Latvija iesaistīta kopējā ES enerģētikas sadarbībā
Eiropas Komisija un Polijas prezidentūra izveidojušas jaunu Energy Union Task Force, lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm enerģētikas politikā. Darba grupa koncentrēsies uz starpsavienojumu attīstību, tīklu plānošanas koordināciju un rīcības uzraudzību saistībā ar Action Plan for Affordable Energy. Nākamā darba grupas tikšanās paredzēta septembrī.
Avots: European Commission
Lietuva izsludina atkārtotu izsoli
Lietuva 9. jūnijā atkārtoti izsludinās 700 MW atkrastes vēja izsoli
Lietuvas valdība paziņojusi, ka 2025. gada 9. jūnijā tiks atkārtoti atvērta otrā 700 MW atkrastes vēja parka izsole Baltijas jūrā. Contract for Difference (CfD) izsole tika apturēta 2025. gada janvārī, lai pārskatītu nosacījumus un mazinātu ietekmi uz gala elektroenerģijas cenām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzvarētāja cena tiks pārrēķināta pēc 8 gadiem (iepriekš – pēc 23 gadiem), ņemot vērā vidējās elektroenerģijas cenas un inflāciju. Continue reading “Lietuva izsludina atkārtotu izsoli”
Pieejama Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija
Tiešsaistē publicēta Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija, ko sagatavojuši Wind Industry Hub sadarbībā ar Polijas Vēja enerģijas asociāciju un CEE Energy Group. Dokumentā ir četras sadaļas: 1) atkrastes vēja nozīme lētas un tīras enerģijas piegāžu palielināšanā Polijā; 2) industrijas stratēģiskā pozīcija Eiropas Savienībā; 3) secinājumi no pirmās pieredzes atkrastes vēja parku būvniecībā; 4) detalizēti risinājumi, lai atkrastes vējš kļūtu par Polijas ekonomikas attīstības virzītājspēku. Continue reading “Pieejama Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija”
Polija cer vienkāršot vēja parku procedūras
Polija gatavo likumprojektu atkrastes vēja parku vides procedūru vienkāršošanai
Polijas Klimata un vides ministrija sākusi darbu pie grozījumiem likumā par piekļuvi informācijai par vidi, sabiedrisko līdzdalību un ietekmes uz vidi novērtējumu. Mērķis – padarīt atļauju procedūras efektīvākas, skaidrākas un digitāli pieejamas, tostarp nosakot precīzākus pušu definējumus, palielinot tiešās informēšanas iespējas un ieviešot obligātu elektronisku ietekmes uz vidi novērtējumu pieteikumu iesniegšanu. Kompetence vides lēmumu izdošanā tiks pārcelta no pašvaldībām uz reģionālajām iestādēm, un tiks precizēti noteikumi par šo lēmumu derīgumu un nodošanu citiem īpašniekiem.
Avots: CMS Law-NowTM, 26.05.2025.
Komentārs: Wind Power
Atšķirīgs jūras telpiskās plānošanas mērogs ietekmē atkrastes vēja plānošanas precizitāti
Jūras telpiskās plānošanas (JTP) dokumentu mērogs un detalizācijas pakāpe būtiski ietekmē iespēju identificēt piemērotas teritorijas atkrastes vēja projektiem. Polija ir uzsākusi detalizētu jūras plānu izstrādi mērogā 1:25 000, kas ļauj integrēt datus par vides aizsardzību, kuģniecības ceļiem, militārajām zonām un zvejniecību, tādējādi mazinot interešu konfliktu risku. Savukārt Lietuva (1:100 000) un Latvija (1:250 000) turpina izmantot salīdzinoši rupju mērogu, kas nespēj piedāvāt pietiekamu precizitāti, lai atbalstītu izpētes licenču piešķiršanu konkrētiem atkrastes vēja projektiem. Bez detalizēta JTP kļūst grūtāk noteikt, vai izvēlētā zona patiešām ir piemērota atkrastes vēja attīstībai, un vai tā neradīs neatrisināmus konfliktus ar citām interesēm. Turklāt Baltijas valstīs trūkst mehānismu, kā šos plānus elastīgi atjaunināt atbilstoši jauniem datiem vai nozares iniciatīvām. Tas padara plānošanas procesu statisku, un ilgtermiņā tas var kļūt par šķērsli investīcijām. Lai sasniegtu ES mērķus, JTP sistēmas jāpadara dinamiskākas un labāk piesaistītas atkrastes vēja projektu laika grafikam.