Nepilnīga RED III transponēšana var kavēt investīcijas un reģionālās izsoles līdz 2026. gadam

---

RED III paredz, ka līdz 2030. gadam visām dalībvalstīm jāīsteno vismaz divi pārrobežu atjaunojamās enerģijas projekti, saskaņā ar 9. pantu. Latvija un Igaunija ar ELWIND kopprojektu jau atbilst šim nosacījumam formāli, taču faktiskā virzība saskaras ar būtiskiem strukturāliem trūkumiem.
Līdz 2025. gada vidum Latvijā vēl nav oficiāli piešķirts paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas statuss ELWIND izpētes teritorijai, un nav izveidots funkcionējošs vienots kontaktpunkts, kas saskaņā ar RED III 16. pantu ir būtisks priekšnoteikums paātrinātai procedūrai. Igaunija jau virzās šajā virzienā, izmantojot savu “apbūves tiesību licences” (superficies licence) sistēmu, taču pārrobežu sinhronizācija vēl ir nepilnīga.
Eiropas Komisijas 2024. un 2025. gada vadlīnijas uzsver, ka valsts nespēja nodrošināt pilnībā funkcionējošu atļauju sistēmu var apdraudēt investīciju piesaisti un mazināt iespēju kvalificēties ES finansējumam, tostarp Connecting Europe Facility vai Modernizācijas fonda līdzekļiem. Tā kā ELWIND pirmajai izsolei Latvijā paredzēts notikt 2026. gadā, laika rāmis kritiski sašaurinās.
Šī situācija izgaismo ne tikai administratīvos izaicinājumus, bet arī to, cik būtiski ir juridiski skaidri un digitāli pieejami instrumenti, lai atkrastes vēja investīcijas reģionā vispār kļūtu iespējamas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludinājusi iepirkumu par ELWIND atkrastes vēja parka tehniskās koncepcijas izstrādi. Projekta sagatavošanas process paredz divas fāzes – Pre-FEED un FEED.

Pre-FEED jeb priekšizpētes posms koncentrēsies uz vispārējās tehniskās koncepcijas izveidi, izmantojot publiski pieejamu informāciju, lai atjauninātu projekta bāzes scenāriju. Tas ietvers teritorijas apstākļu un iespējamās elektroenerģijas pieslēguma opciju izvērtējumu, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai. Continue reading “Izsludināts konkurss ELWIND atkrastes vēja parka projektēšanas priekšdarbiem”

Eiropa līdz 2030. gadam plāno palielināt atkrastes vēja jaudu no 36,6 GW līdz 84 GW, taču viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepietiekamas investīcijas kuģu būvē un ostu infrastruktūrā. Lai ik gadu uzstādītu vismaz 10 GW jaunas jaudas – bet pēc 2030. gada jau 15 GW gadā –, nepieciešami papildu ieguldījumi. Pēdējos trīs gados ostās un specializētajos kuģos ieguldīti 6,7 miljardi EUR, taču vēl 6,4 miljardi ir vajadzīgi. Continue reading “ES gatavo jaunu stratēģiju ostām un kuģubūvei, lai atbalstītu atkrastes vēja mērķus”

Globālais elektroenerģijas patēriņš līdz 2026. gadam pieaugs vienā no straujākajiem tempiem pēdējā desmitgadē, liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) jaunā prognoze. Pieprasījumu virza rūpniecība, datu centri, elektroauto un klimatkontroles sistēmas, un to galvenokārt segs atjaunojamie resursi, dabasgāze un kodolenerģija. Continue reading “IEA: Strauji augošs elektroenerģijas pieprasījums maina pasaules enerģētikas tirgu”

Eiropas elektroenerģijas pieprasījums līdz 2030. gadam pieaugs par 60%, bet nepietiekama tīklu attīstība kavē vēja un citu atjaunojamo resursu integrāciju. Eiropas Komisija jaunajā ES budžetā 2028–2034 paredz 67 miljardus EUR no Eiropas konkurētspējas fonda (European Competitiveness Fund) un ap 30 miljardiem EUR Connecting Europe Facility tīklu modernizācijai. Rudenī gaidāmais European Grids Package ietvers pasākumus ātrākai atļauju izsniegšanai, gudrākai tīklu plānošanai, finansēšanas risinājumus un elastības tehnoloģiju – uzglabāšanas, pieprasījuma vadības un hibrīdprojektu – plašākao izmantošanai.

---

Avots: WindEurope, 30.07.2025.

Publicēts populārzinātnisks raksts par atkrastes vēju un jūras telpisko plānošanu

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros ir īstenots publicitātes pasākums – publicēts populārzinātnisks raksts “Atkrastes vēja projekti un jūras telpiskā plānošana: sabiedrības balss agrīnā posmā”, sniedzot sabiedrībai viegli uztveramā veidā pārskatu par sasniegto platformā pretvejs.lv, kas paredzēta plašam sabiedrības lokam. Continue reading “Atkrastes vēja projekti un jūras telpiskā plānošana”

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) paziņojusi, ka apturēts Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas process Rietumbaltijas jūrā pie Sāremā salas. Lēmums pieņemts pēc 2025. gada 10.–12. jūnijā notikušās izsoles, kurā neviens no abiem pretendentiem – Sunly Wind OÜ un Utilitas Wind OÜ – neatbilda kvalifikācijas prasībām. Continue reading “Igaunija apturējusi Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas procesu”

2025.gada 25. jūnijā Seims pieņēma piecu likumu paketi, ar kuru Lietuva kā viena no pirmajām ES valstīm transponēja Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED III), lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību, vienkāršotu regulējumu un mazinātu administratīvo slogu. Ar šo RED III transpozīcijas paketi atjaunojamo energoresursu projektiem – tostarp atkrastes vēja parkiem, to pieslēgumiem un enerģijas uzglabāšanai – ir noteikti skaidrāki un labvēlīgāki attīstības nosacījumi, kā arī piešķirts sevišķi sabiedrības interešu statuss. Valsts izveidos paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas ar kartējumu līdz 2026. gada 21. februārim, bet atļauju piešķiršanas process jūras projektos nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus. Līdz ar to ir atvieglota tīkla pieslēgumu un būvniecības saskaņošana (Elektrības un Būvniecības likumu prasības salāgotas tā, ka daudzos gadījumos pietiek ar tehnisko piedāvājumu un darba projektu), kas ļauj ātrāk virzīt atkrastes vēja projektus un tiem pievienot enerģijas uzglabāšanu.

---

Avots: Enerģētikas ministrija (Lietuvas Republika), 25.06.2025.

Juridiskā sadrumstalotība kavē ELWIND projekta tempu Latvijā

---

ELWIND – kopīgais Latvijas un Igaunijas OWF projekts – ir viens no vērienīgākajiem reģionālajiem enerģētikas projektiem Baltijas jūrā. Tomēr tā attīstību Latvijā kavē juridiskas nesakritības. Projekts balstās uz regulējumu, kas sākotnēji tika izstrādāts jūras derīgo izrakteņu ieguvei, nevis atkrastes vēja vajadzībām. Tas nozīmē, ka projektā iesaistītajiem nākas interpretēt un piemērot noteikumus, kuri nav pilnībā atbilstoši atkrastes vēja specifikai – piemēram, par jūras teritoriju nomu, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru uzsākšanu un pieslēguma nosacījumiem. Šāda pieeja palielina juridisko nenoteiktību un rada risku kavējumiem. Savukārt Igaunijā jau darbojas “apbūves tiesību licences” (superficies licence) sistēma, kas apvieno vairākas atļaujas un nodrošina paredzamu procesu. Šī asimetrija apgrūtina ELWIND sinhronizāciju starp abām valstīm, jo projekts nevar virzīties ar vienādu ātrumu, ja procedūras ir fundamentāli atšķirīgas. Turklāt bez skaidra likuma Latvijā apdraudēta arī investoru uzticība un ES finansējuma piesaiste, kas balstās uz skaidriem atļauju mehānismiem un juridisku saskaņotību pārrobežu līmenī.

ORLEN Group sadarbībā ar Northland Power ir uzsācis Eiropā lielāko atkrastes vēja turbīnu uzstādīšanu Baltijas jūras Polijas ūdeņos. Pirmā no 76 turbīnām ar jaudu 15 MW jau uzstādīta, iezīmējot jaunu posmu Polijas enerģētikas pārejā. Projekts Baltic Power spēs nodrošināt līdz 3% no valsts elektroenerģijas pieprasījuma, kad tas sāks darbību 2026. gadā. Continue reading “Polijā uzstādīta pirmā turbīna Baltic Power atkrastes vēja parkā”