Aicinājums vides zinātnes, ķīmijas vai bioloģijas studentiem – ja vēlies līdzdarboties eksperimentu veikšanā, raksti un piesakies! Projekta īstenošanas laikā nepieciešamas čaklas un izpalīdzīgas darba rokas nelielu darbiņu veikšanai g.k. laboratorijā. Ja vēlēsies, varēsi izstrādāt savu bakalaura vai maģistra noslēguma darbu par projektam saistītu tematiku.

Ir sagatavots un nopublicēts zinātniskais raksts:

Burlakovs J., Jani Y., Kriipsalu M., Vincevica-Gaile Z., Kaczala F., Celma G., Ozola R., Rozina L., Rudovica V., Hogland M., Viksna A., Pehme K.-M., Hogland W., Klavins M. (2018) On the way to ‘zero waste’ management: Recovery potential of elements, including rare earth elements, from fine fraction of waste. Journal of Cleaner Production, 186: 81-90.

Rīt, 2.februārī, Latvijas Universitātes 76.zinātniskās konferences sekcijas sēdes “Augu bioloģija” ietvaros notiks prezentācija par tēmu “Pelnu izmantošana granulēta augu mēslojuma / augsnes ielabotāja izveidei”. Īpaša pateicība par sadarbību LU Bioloģijas fakultātes profesoram Ģedertam Ieviņam.

Laipni aicināti visi interesenti! Konferences sekcijas sēde notiks LU Dabas mājā, Jelgavas ielā 1.

Īsi un vienkārši par projektu. Projekta ietvaros tiek izstrādāts un testēts augsnes ielabotājs, kuram par pamatu ir nevis kūdra, bet dažādi citi pieejami biomateriāli – piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas, enerģijas ražošanas u.c. blakusprodukti – komposts, koksnes atkritumi, koksnes pelni, bioogle u.c., kā arī maz izmantoti Latvijas dabas resursi, piemēram, sapropelis.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Šāda augsnes ielabotāja izstrāde ir nozīmīgs solis bezatkritumu ražošanas («zero waste») virzienā, un lai meklētu iespējas, kā aizstāt apjomīgo kūdras izmantošanu augsnes ielabotāju/substrātu ražošanā. Produkts būs noderīgs augsnes atveseļošanai un augu augšanas veicināšanai; būs izmantojams noplicinātas, neauglīgas augsnes uzlabošanai, kas ir īpaši nozīmīgi, piemēram, augu audzēšanai pilsētas apstākļos.

Norit darbs pie konferences prezentācijas/tēžu sagatavošanas un iesniegšanas konferencei, tēma “Pelnu izmantošana granulēta augu mēslojuma / augsnes ielabotāja izveidei”.

Līdzdalība konferences tēžu sagatavošanā, tēma “Triple Helix loma efektīvas sadarbības veidošanā zinātniski lietišķajos pētījumos”.

Iesākta tēžu sagatavošana vasarā plānotai starptautiska mēroga konferencei, tēma “Composition of wood combustion fly ash and possibilities of use in agriculture” (provizorisks nosaukums).

Kā arī turpinās darbs laboratorijā – izejmateriālu fizikāli-ķīmisko parametru noteikšana (sapropeļa paraugu analīze). Analīze nepieciešama, lai izvērtētu dažāda veida sapropeļa izmantošanas iespēju potenciālu produkta izstrādē, kā arī lai novērtētu citas iespējamās sapropeļa kā samērā plaša Latvijas dabas resursa izmantošanas iespējas tautsaimniecībā.

Paralēli visam norit projekta mājaslapas/bloga struktūras izstrāde un vizuālā materiāla sagatavošana.

Gadu mija ir klāt – steidzam pārdomāt paveikto, mācīties no savām (un citu) kļūdām un censties tās neatkārtot. Laimīgu un radošuma pilnu Jauno gadu!

Jauna produkta izstrāde ir izaicinājums, kas prasa plašu zināšanu arsenālu, protams, neiztiekot bez jomas ekspertu viedokļa un padoma. Augsnes ielabotāju tirgū grandiozs produktu pārsvars veidots ņemot par pamatu kūdru. Jāatrod risinājumi, kā pēc iespējas veiksmīgāk kūdru aizvietot? Kā pēc iespējas efektīvāk izmantot dažādus blakusproduktus vai ražošanas atkritumus, kas radušies tādās nozarēs kā lauksaimniecība, pārtikas ražošana, mežsaimniecība, enerģijas ražošana? Domājam, domājam, domājam…

Darba vietā izvietota publiska informācija par projektu.

Tiek veikta literatūras analīze vairākos virzienos – augsnes ielabotāju tirgus izvērtējums Latvijā, Eiropā un pasaulē, bezkūdras augsnes ielabotāju/bagātinātāju piemēru pasaulē pieejamības, sastāva un ražošanas metodoloģijas analīze, virzība uz zero waste (bezatkritumu) ražošanu un ražošanas blakusproduktu un atkritumu izmantošana jaunu produktu izstrādē – tieši attiecībā uz produktiem, kas paredzēti augsnes kvalitātes uzlabošanai un augu augšanas veicināšanai.

Komunikācija ar sadarbības partneri GRPV/ELI/UCL Beļģijā par sadarbības aktivitāšu īstenošanu projekta ietvaros.

Produkta formulā izmantojamo sastāvdaļu izvēle, atlases, iegūšanas apjomu iespēju apzināšana Latvijā no dažādām nozarēm (kokmateriālu ražošanas blakusprodukti, lauksaimniecības blakusprodukti/atkritumi, pārtikas industrijas blakusprodukti u.c.), to transportēšanas iespēju izvērtējums. Komunikācija ar potenciāliem resursu, izejmateriālu piegādātājiem.

Laboratorijā esošo dabas resursu un materiālu krājumu (sapropeļa, koksnes šķiedras, kaļķakmens, pelni u.c.) izvērtējums, fizikāli-ķīmisko parametru noteikšana (piemēram, pelnu analīze).