COVID-19 pandēmija ir ietekmējusi ceļošanas plānus, un tāpēc īstermiņa mobilitāte pie projekta sadarbības partnera ELI-UCL Beļģijā pašlaik nav iespējama. Tomēr ceļošana Baltijas valstīs ir atļauta, un sadarbību ar kaimiņvalstu universitātēm var paplašināt.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (Eesti Maaülikool – EMU), kas atrodas Tartu, Igaunijā, ir vienīgā universitāte Igaunijā, kuras prioritātes akadēmiskajā un pētnieciskajā darbībā nodrošina cilvēka pastāvēšanai nepieciešamo dabas resursu ilgtspējīgu attīstību, kā arī mantojuma un dzīvotnes saglabāšanu. Saskaņā ar pasaules universitāšu ranga (QS World University Rankings by Subject, 2019) datiem, EMU ir viena no pasaules top 50 universitātēm lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, ierindojoties 48 vietā. Universitāte iekļaujas arī 1% visvairāk citēto pētniecības objektu topā pasaulē. (pateicoties augu fizioloģijas profesoram Ülo Niinemets, kura zinātniskie darbi ir visvairāk citētie starp visiem Igaunijas zinātniekiem).

Continue reading “Sadarbības perspektīvas ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti”

2020.gada 25.septembrī Latvijas Universitātē Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas ietvaros Zināšanu agorā tika stāstīts par “Bezkūdras augsnes ielabotāja kompozīcijas izstrādi”.

Pieaugošās vides problēmas, valsts līmeņa atbalsts un domāšanas izmaiņas motivē cilvēkus ilgtspējīgu risinājumu meklēšanai un sekmē virzību uz ilgtspēju arī materiālu pārstrādē. Galvenie centieni jāvērš uz atkritumu samazināšanu un ilgtermiņa vērtības radīšanu materiāliem, kur galvenā loma ir ekodizaina virzībai uz materiālu pārstrādi, pārveidošanu un atkārtotu izmantošanu, demontāžu un šķirošanu.

Continue reading “Īsumā par: Otrreizējo izejmateriālu lietderība”

Norit ziņojuma (Report No.2) “Bezkūdras augsnes ielabotāja formulas izstrādei izmantojamo materiālu raksturojums” sagatavošana.

Tāpat izstrādes procesā ir arī ziņojums (Report No.3) “Izstrādātās bezkūdras augsnes ielabotāja formulas raksturojums”.

Ziņojumi ietver projekta laikā veikto analīžu un eksperimentu rezultātus, kā arī zinātniskās literatūras analīzi. Dati no ziņojumiem tiks izmantoti jaunu zinātnisko publikāciju izstrādei.

Pateicoties SCOPUS (Expertly curated abstract & citation database) datubāzei iespējams sekot līdzi progresam un zinātniskajai izaugsmei. Redzams pozitīvs rezultāts – mana h indeksa kāpums uz 7 pēc SCOPUS datiem.

Savukārt ORCID  (Open Researcher and Contributor ID) nodrošina zinātnisko publikāciju apkopojumu un citu informāciju par pētnieku. Mans ORCID ir šeit.

Šie virtuālie rīki ļauj sekot līdzi savam un kolēģu zinātniskajam progresam, kā arī ir noderīgi sadarbības partneru izvērtējumam.

Iesniegti divi abstrakti dalībai starptautiskā konferencē 4^th International Agriculture and Natural Sciences Congress (plānota virtuāli no 30-10-2020 līdz 31-10-2020).

Prezentāciju tēmas: “From utilization of wood ashes to new product for soil improvement” un “Circular economy approach for weak soil stabilization”.

LU zinātnes izcilības un komercializācijas atbalsta programmā apbalvoti četri ĢZZF darbinieki, tostarp vadošā pētniece Zane Vincēviča-Gaile ar zinātnisko publikāciju Granulation of fly ash and biochar with organic lake sediments – A way to sustainable utilization of waste from bioenergy production, BIOMASS & BIOENERGY, Volume: 125 Pages: 23-33, DOI:10.1016/j.biombioe.2019.04.004.

Paldies LU par darba novērtējumu!

Ņemot vērā projekta tēmas aktualitāti un plašos virzienus, sadarbībā ar ārzemju kolēģiem, norit darbs pie zinātniskas publikācijas sagatavošanas par tēmu  “Circular economy approach for soil stabilization in peatlands”.

Viens no produkta formulas iespējamiem pielietojuma veidiem ir augsnes fiziskā stāvokļa uzlabošana, kas svarīgi ne tikai lauksaimniecības vajadzībām, bet arī ceļu būvē, erodētu augšņu rekultivācijā u.c. Publikācija tiek veidota kā apskatraksts par dažādu sekundāro materiālu pielietošanas iespējām nestabilu augšņu stabilizēšanai.

Tēma par fosilo resursu izmantošanas samazināšanu aizvien ir aktuāla. Līdz ar to bezkūdras substrāti un augsnes ielabotāji ir tie, kuriem jāiekaro nākotnes patērētāju tirgus.

Apskatot pašreizējo piedāvājumu, redzams, ka pārsvarā tirgū ir pieejami bezkūdras substrāti, kas veidoti no kompostēta materiāla (Gardman, Rolawn, Pro-Grow, Neudorff, Klassman u.c.).

Komposta veidošana no organiskā materiāla ir viens no materiālu aprites virzieniem, kas nenoliedzami ir efektīvs, bet laikietilpīgs process. Praktiski jebkurš, kam pieder piemājas dārziņš, ir mēģinājis veidot kompostu. Aprites ekonomikas ietvaros kompostēti var tikt dažādi bioloģiskie ražošanas atkritumi (sākot no parkos sagrābtām koku lapām līdz pat pārtikas nozares pārpalikumiem u.t.t.).

Projekta ietvaros izstrādātās sapropeļa-pelnu granulas arī var tikt papildinātas ar kompostētu materiālu, tādējādi nodrošinot produktu ar augstāku saturu augiem nepieciešamo barības vielu. Produkta kompozīcijas uzlabošana joprojām ir aktuāls jautājums.

Iesniegts abstrakts dalībai starptautiskā konferencē 3^rd EAGE Workshop on Petroleum Geochemistry in the Middle East (plānota 2020.gada oktobrī, Muskatā, Omānā).

Prezentācijas tēma: “Perspectives of sapropel- and clay-containing soil amendments in bioremediation of complex pollution”.