Komentārs: Wind Power

Atšķirības paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju transponēšanā Baltijas valstīs rada nevienlīdzīgus apstākļus


Baltijas valstis demonstrē būtiskas atšķirības RED III ieviešanā, īpaši attiecībā uz paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju definēšanu un vienotā kontaktpunkta sistēmas izveidi. Igaunija jau ir ieviesusi digitālu licencēšanas modeli un darbojas ar vienotās “apbūves tiesību licences” (superficies licence) mehānismu, kas integrē vairākas atļauju procedūras vienā posmā. Savukārt Latvijā un Lietuvā šādi mehānismi vēl nav pilnībā definēti vai ieviesti. Šīs strukturālās atšķirības ietekmē investīciju klimatiskos priekšnosacījumus un juridisko drošību. Attīstītājiem, kas darbojas vairākās valstīs, nākas pielāgoties ļoti atšķirīgām prasībām, kas palielina izmaksas, juridisko konsultāciju nepieciešamību un aizkavē projektu uzsākšanu. Turklāt šāda sadrumstalotība ir pretrunā RED III mērķim – harmonizēt procedūras un veicināt pārrobežu projektu attīstību. Tādējādi transponēšanas kvalitāte kļūst par konkurētspējas faktoru reģionālā mērogā.

Latvijas Jūras plānojums 2030 nosaka piecas prioritārās atkrastes vēja parku teritorijas, bet nav juridiskas skaidrības par paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju statusu

Latvijas Jūras telpiskās plānošanas dokuments līdz 2030. gadam definē piecas atkrastes vēja parku prioritārās izpētes zonas 1648,76 km² apmērā (~6% no valsts jūras teritorijas). Tomēr šīm zonām nav oficiāli piešķirts paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju statuss, kā to prasa Atjaunojamo energoresursu direktīva (RED III) direktīva. Tā rezultātā attīstītājiem ir pieejamas ģeotelpiskās teritorijas, taču tās vēl nenodrošina paātrinātās atļauju procedūras vai ietekmes uz vidi novērtējuma atvieglojumus, kas RED III paredzēti paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju ietvaros.


Skat. Jūras plānojums 2030; Jūras plānojuma starpposma novērtējums (2019–2023)

UZSĀKTS JAUNS PROJEKTS

UZSĀKTA JAUNA PROJEKTA “JŪRAS VĒJA PARKA DZĪVES CIKLS TIESISKAJĀ REGULĒJUMA: LATVIJAS GADĪJUMS” ĪSTENOŠANA

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūtā uzsākta projekta “Jūras vēja parka (JVP) dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” (“Life-cycle of an offshore wind farm in the legal framework: the case of Latvia”) (Nr. LU-BA-ZG-2024/1-0024) īstenošana. Continue reading “UZSĀKTS JAUNS PROJEKTS”

Tehnoloģiju attīstīšana enerģijas no atkritumiem ieguvei, oglekļa saistīšanai un emisiju samazināšanai

Uzsākta dalība projektā “Koncepcijas “enerģija no atkritumiem” inovācija zema oglekļa satura ekonomikai: jauna oglekļa uztveršanas tehnoloģija cieto sadzīves atkritumu termoķīmiskajai pārstrādei (oglekļa uztveršana un uzglabāšana no atkritumiem – CCSW)” (Nr.1.1.1.1/19/A/013).


Vairāk par CCSW: CCSW @ LinkedIn / 1st stage of CCSW

Atbilstoši koncepcijai projekta mērķis:

1) attīstīt un paplašināt iepriekš izstrādātu, no atkritumiem iegūta kurināmā jeb RDF (Refuse-Derived Fuel) termoķīmiskas pārstrādes jeb gazifikācijas tehnoloģiju;

Continue reading “Tehnoloģiju attīstīšana enerģijas no atkritumiem ieguvei, oglekļa saistīšanai un emisiju samazināšanai”

Nopublicēts zinātniskais raksts

Starptautiskā zinātniskā žurnālā “Sarhad Journal of Agriculture” nopublicēts raksts par bezkūdras augsnes ielabotāju izstrādes aspektiem.

Informācija par publikāciju:

Vincevica-Gaile Z., Stankevica K., Klavins M., Setyobudi R.H., Damat D., Adinurani P.G., Zalizar L., Mazwan M.Z., Burlakovs J., Goenadi D.H., Anggriani R., Sohail A. (2021) On the Way to Sustainable Peat-Free Soil Amendments. Sarhad Journal of Agriculture,  37 (Special issue 1), 122-135, https://doi.org/10.17582/journal.sja/2021.37.s1.122.135