Category: Uncategorized

2025.gada 11. februārī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja ELWIND atkrastes vēja parka izpētes teritoriju Latvijas rietumu piekrastē 200 km² platībā, pārvietojot to aptuveni 7 km tālāk jūrā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vides risku izvērtējumu un tādējādi apliecinot sabiedrības līdzdalības nozīmi projekta attīstībā.

ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopprojekts ar plānoto jaudu līdz 2 GW un mērķi sākt ekspluatāciju līdz 2035. gadam. Tas tiek uzskatīts par potenciālu piemēru Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) 9. pantā paredzētajam pārrobežu atjaunojamās enerģijas kopprojektam.

---

Avots: Ekonomikas ministrija, 18.02.2025.

Lai gan Latvijā ir spēkā jūras telpiskās plānošanas dokuments ar piecām prioritārām izpētes zonām (~1648 km²), specifiska atkrastes vēja likuma vēl nav. Likumprojekts “Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu”, ar kuru bija plānots regulēt plānoto atkrastes vēja parku ELWIND Latvijas pusē, vēl nav pieņemts. Pašlaik atkrastes vēja projektiem tiek piemēroti normatīvi, kas sākotnēji izstrādāti jūras derīgo izrakteņu ieguvei, un jūras telpas vispārējā regulējumā ieintegrētas tiesību normas.

---

Skat. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums, Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi (MK noteikumi Nr. 631, 14.10.2014.)

ZIŅOJUMS 2. FORTHEM IKGADĒJĀ KONFERENCĒ

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība 2. FORTHEM ikgadējā konferencē  “Zinātnes un sabiedrības pasaules savienošana” (2nd FORHTEM Annual Conference “Connecting Worlds of Science & Society”), ko organizēja FORTHEM alianse, tostarp Latvijas Universitāte. Continue reading “Ziņojums FORTHEM konferencē”

Lietuva aptur 700 MW atkrastes vēja izsoli nosacījumu pārskatīšanai

Lietuvas Enerģētikas ministrija ierosinājusi uz laiku apturēt izsludināto 700 MW atkrastes vēja izsoli Baltijas jūrā, lai pārskatītu tās nosacījumus un nodrošinātu iespējami mazāku ietekmi uz galīgo elektroenerģijas cenu. Kad valdība pieņems lēmumu atsākt izsoli, tā turpināsies saskaņā ar Atjaunojamo resursu likumā noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

Pašreizējā izsole tika izsludināta 2024. gada novembrī pēc tam, kad pirmā konkursa kārta nesaņēma pietiekamu piedāvājumu skaitu.

---

Avots: Renewables Now, 22.01.2025.

ES RED III mērķis: vismaz divi pārrobežu atkrastes vēja projekti līdz 2030. gadam

---

RED III 9. pants uzliek visām dalībvalstīm pienākumu līdz 2030. gadam uzsākt vismaz divus pārrobežu atjaunīgās enerģijas kopprojektus. ELWIND – Latvijas un Igaunijas kopprojekts – šobrīd ir galvenais pretendents uz šo statusu Baltijas jūras kontekstā. Projekts potenciāli kalpo kā pilotiniciatīva, kas varētu piesaistīt ES atbalstu, ja vien tas pilnībā atbildīs direktīvas kritērijiem – oficiāli noteiktai paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijai, saskaņotai vienota kontaktpunkta struktūrai un caurskatāmai atļauju kārtībai abās valstīs. Kamēr Igaunija virzās uz vienotu kontaktpunktu un licences digitalizāciju, Latvijā šobrīd vēl nav pieņemts specifisks likums, kas regulētu atkrastes vēju. Turklāt nav skaidras institucionālās atbildības dalījuma, kas apgrūtina starpvalstu sinhronizāciju. Bez šīm sastāvdaļām ELWIND joprojām ir plāns, nevis īstens kopprojekts RED III izpratnē. Tas rada arī jautājumu par to, vai līdz 2030. gadam tiks identificēts un īstenots otrs pārrobežu atkrastes vēja projekts reģionā.

Eiropas Komisija 2024. gada septembra pārkāpuma lietu paketē nosūtījusi oficiālas brīdinājuma vēstules 26 ES dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā pārņēmušas nacionālajos tiesību aktos pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Continue reading “Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūras pret 26 ES dalībvalstīm, tostarp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju, par RED III prasību neieviešanu pilnā apmērā”

Reorganizē Vides pārraudzības Valsts biroju – izveido Enerģētikas un Vides aģentūru

Saskaņā ar 2024. gada 17. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 1191, ar 2025. gada 1. februāri tiek reorganizēts Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). VPVB pārņems BVKB funkcijas enerģētikas politikas administrēšanā, un biroja nosaukums mainīsies uz Enerģētikas un Vides aģentūru (EVA).

Jaunā EVA būs pakļauta Klimata un enerģētikas ministrijai, un tās galvenais mērķis būs apvienot vairāku iestāžu funkcijas, tādējādi atvieglojot atjaunīgo enerģijas projektu īstenošanu un padarot Latvijas vidi investoriem pievilcīgāku

Līdz šim projektu attīstītāji bieži cīnījās, lai saņemtu dažādu informāciju vai atļaujas no vairākām iestādēm — EVA šo procesu būtiski vienkāršos, apvienojot atbildīgo institūciju funkcijas vienā vietā.

Šīs izmaiņas iezīmē arī Latvijas pieeju, veidojot vienotu kontaktpunktu atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasībām.

---

Avoti: Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju (MK rīkojums Nr. 1191, 17.12.2024.); Būvniecības valsts kontroles birojs, 17.12.2024.

Divvirzienu cenas starpības  līgumi kļūst par dominējošo atkrastes vēja enerģijas atbalsta modeli reģionā

---

Divvirzienu cenas starpības līgumu mehānisms kļūst par dominējošo atbalsta instrumentu atkrastes vēja enerģijas projektiem Baltijas jūras reģionā. Lietuva jau cenšas virzīties uz šo modeli, savukārt Polija pakāpeniski pāriet uz dinamiskās cenas pielāgošanas un reģionālās diferenciācijas sistēmu. Šī pieeja investoriem nodrošina lielāku stabilitāti, samazinot tirgus cenu svārstību risku un nodrošinot ilgtermiņa ieņēmumu prognozējamību. Vienlaikus valsts pusē tiek kontrolēti atbalsta apjomi, novēršot pārmērīgu subsīdiju izmantošanu. Tomēr valstu modeļi atšķiras – piemēram, divvirzienu cenas starpības līgumu termiņš, indeksācijas metodes, jaudas uzņemšanās pienākumi un noslēgšanas mehānismi. Tas nozīmē, ka investoriem jāveic padziļināta katras valsts sistēmas analīze, lai izvairītos no juridiskiem un finanšu riskiem. Harmonizācijas trūkums sarežģī pārrobežu projektu īstenošanu, taču arī piedāvā elastību nacionālām stratēģijām.

Lietuvas Nacionālā enerģētikas regulēšanas padome (VERT) atkārtoti izsludinājusi 700 MW atkrastes vēja izsoli pēc tam, kad pirmā konkursa kārta tika pārtraukta 2024. gada janvārī nepietiekamas konkurences dēļ. Jaunā izsole paredz Contract for Difference (CfD) atbalsta modeli un cenu indeksāciju. Pieteikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 2025. gada 18. martam. Konkursa mērķis ir piesaistīt spēcīgākus investoru piedāvājumus un veicināt Lietuvas stratēģisko mērķi līdz 2030. gadam attīstīt 1,4 GW atkrastes vēja jaudu.

---

Avoti: Renewables Now, 18.11.2024.; OffshoreWIND.biz, 18.11.2024.

Polijas valdība pieņēmusi likumu, kas ļauj noteikt atšķirīgas maksimālās elektroenerģijas cenas atkrastes vēja parkiem atkarībā no konkrētās jūras teritorijas ģeofizikālajiem apstākļiem (dziļuma, grunts kvalitātes, attāluma no krasta). Jaunie noteikumi dod Klimata un vides ministram tiesības ar regulu noteikt diferencētus cenu griestus, ņemot vērā reālās būvniecības un ekspluatācijas izmaksas. Šī pieeja paredzēta, lai piesaistītu investorus arī mazāk komerciāli pievilcīgās zonās un uzlabotu tirgus konkurenci. Continue reading “Polija ievieš reģionāli diferencētu atkrastes vēja cenu griestus un paaugstina atbalsta likmi”