Category: Uncategorized

Polija gatavo likumprojektu atkrastes vēja parku vides procedūru vienkāršošanai

Polijas Klimata un vides ministrija sākusi darbu pie grozījumiem likumā par piekļuvi informācijai par vidi, sabiedrisko līdzdalību un ietekmes uz vidi novērtējumu. Mērķis – padarīt atļauju procedūras efektīvākas, skaidrākas un digitāli pieejamas, tostarp nosakot precīzākus pušu definējumus, palielinot tiešās informēšanas iespējas un ieviešot obligātu elektronisku ietekmes uz vidi novērtējumu pieteikumu iesniegšanu. Kompetence vides lēmumu izdošanā tiks pārcelta no pašvaldībām uz reģionālajām iestādēm, un tiks precizēti noteikumi par šo lēmumu derīgumu un nodošanu citiem īpašniekiem.

---

Avots: CMS Law-Now^TM, 26.05.2025.

Atšķirīgs jūras telpiskās plānošanas mērogs ietekmē atkrastes vēja plānošanas precizitāti

---

Jūras telpiskās plānošanas (JTP) dokumentu mērogs un detalizācijas pakāpe būtiski ietekmē iespēju identificēt piemērotas teritorijas atkrastes vēja projektiem. Polija ir uzsākusi detalizētu jūras plānu izstrādi mērogā 1:25 000, kas ļauj integrēt datus par vides aizsardzību, kuģniecības ceļiem, militārajām zonām un zvejniecību, tādējādi mazinot interešu konfliktu risku. Savukārt Lietuva (1:100 000) un Latvija (1:250 000) turpina izmantot salīdzinoši rupju mērogu, kas nespēj piedāvāt pietiekamu precizitāti, lai atbalstītu izpētes licenču piešķiršanu konkrētiem atkrastes vēja projektiem. Bez detalizēta JTP kļūst grūtāk noteikt, vai izvēlētā zona patiešām ir piemērota atkrastes vēja attīstībai, un vai tā neradīs neatrisināmus konfliktus ar citām interesēm. Turklāt Baltijas valstīs trūkst mehānismu, kā šos plānus elastīgi atjaunināt atbilstoši jauniem datiem vai nozares iniciatīvām. Tas padara plānošanas procesu statisku, un ilgtermiņā tas var kļūt par šķērsli investīcijām. Lai sasniegtu ES mērķus, JTP sistēmas jāpadara dinamiskākas un labāk piesaistītas atkrastes vēja projektu laika grafikam.

Igaunijas valdība apstiprina pirmo būvatļauju atkrastes vēja parkam

Igaunijas valdība apstiprinājusi likumprojektu, ar kuru paredzēts izsniegt valsts vēsturē pirmo būvatļauju atkrastes vēja parka būvniecībai. Atļauja tiks piešķirta uzņēmumam Saare Wind Energy OÜ, kas plāno uzbūvēt vēja parku pie Sāremā salas rietumu krasta.

Plānotais parks sastāvēs no līdz 100 turbīnām vismaz 11 km attālumā no krasta, ar kopējo jaudu līdz 1 400 MW. Elektroenerģijas ražošanu tas varētu uzsākt jau 2030. gadu sākumā. Continue reading “Igaunija atbalsta atkrastes vēja parku”

Igaunija publiski nodrošina piekļuvi licencēm un pieteikumiem ar digitālo ģeoportālu

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) sadarbībā ar Zemes un telpiskās attīstības pārvaldi ir ieviesusi publiski pieejamu kartēšanas sistēmu, kurā iespējams aplūkot pieteiktos un izsniegto atkrastes vēja projektu “apbūves tiesību licenču” (superficies licences) statusus. Šis digitālais ģeoportāls, ko uztur Zemes un telpiskās attīstības pārvalde, nodrošina caurspīdīgumu, kas ir būtiski investīciju riska izvērtēšanai.

---

Avots: Land and Spatial Development Board (Republic of Estonia), 16.04.2025.

Lietuvas valdība apstiprina būtiskas izmaiņas 700 MW atkrastes vēja izsoles noteikumos

Pēc 2024. gada novembrī izsludinātās un 2025. gada janvārī apturētās 700 MW atkrastes vēja izsoles Lietuvas valdība apstiprinājusi grozījumus, lai veicinātu konkurenci un samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Galvenie jaunumi: cenu indeksācija samazināta no 23 uz 8 gadiem (ietaupījums ~500 milj. EUR), izsole būs sekmīga tikai ar vismaz diviem dalībniekiem, patērētāju maksājumi sāksies tikai pēc parka darbības uzsākšanas (aptuveni 2033. gadā), peļņas nodoklis var tikt novirzīts sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, un atcelta prioritāte atkrastes vējam pār sauszemes vēju un sauli. Enerģētikas ministrija lēš, ka parka darbība varētu samazināt vidējo elektroenerģijas cenu Lietuvā par ~3 EUR/MWh. Grozījumi tiks iesniegti Seimam.

---

Avots: BalticWind.EU, 15.04.2025.

Dalība WindEurope 2025 KONFERENCĒ Dānijā, Kopenhāgenā

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība” WindEurope ikgadējā konferencē, kas norisinājās no 2025. gada 8.–10. aprīlim Kopenhāgenā, Dānijā. Tajā tika izstādīts stenda referāts ar ierakstītu mutvārdu ziņojumu “State-of-the-art of the legislative framework for the development of the offshore wind farms in the Baltic States and Poland” (“Jaunākais tiesiskais regulējums atkrastes vēja parku attīstībai Baltijas valstīs un Polijā”). Continue reading “Dalība WindEurope 2025 konferencē”

Polija iezīmē ceļu uz atkrastes vēja parku atļauju sistēmas pārskatīšanu

2025.gada februārī Polijas valdība iesniedza grozījumus Likumā par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vēja parkos un citos normatīvajos aktos, lai uzlabotu investīciju vidi, paātrinātu projektu īstenošanu un ieviestu Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasības. Tie paredz nosacītu iepriekšēju kvalifikāciju dalībai izsolēs, intervences izsoles mehānismu, iespēju diviem projektiem izmantot vienu jūras apakšstaciju, elastīgākus turbīnu pamatu izvietošanas noteikumus un iespēju projektos, kas pirmajā fāzē nav saņēmuši pilnu atbalstu, startēt nākamajās izsolēs.

Grozījumi ievieš arī eiro kursa noteikšanas kārtību cenu griestu aprēķinam, digitālu atjaunojamās enerģijas potenciāla karšu izstrādi, paātrinātas attīstības zonas un pašvaldību enerģijas kooperatīvus, kas ļautu vietējām kopienām pašām ražot un pārvaldīt enerģiju.

---

Avoti: Polijas premjerministra kanceleja; Baker Tilly Legal Poland, 17.03.2025.

Polija saglabā līderpozīciju Baltijas jūrā ar 90 atkrastes vēja projektiem un īpašu likumu

Polijā, kurā jau ir spēkā specifisks likums par atkrastes vēja enerģiju kopš 2021. gada – Likums par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vēja parkos, saskaņā ar 4C Offshore datiem identificējusi līdz 90 projektu vietām. Kopumā Polija plāno attīstīt līdz 33 GW kapacitāti. Valsts paredz izstrādāt detalizētus jūras telpiskos plānus (1:25 000) un iezīmēt jaunas zonas ar digitālās kartēšanas un paātrinātām procedūrām. Šī likumdošanas pieeja Poliju padara par potenciālu modeli pārējām Baltijas valstīm.

---

Skat. Polish Wind Energy Association (PSEW); 4COffshore

RED III pārkāpuma procedūras saglabā spiedienu uz Baltijas valstīm

---

Lai gan Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija ir uzsākušas RED III prasību ieviešanu, Eiropas Komisija turpina pārkāpuma procedūras pret visām četrām valstīm. Šie procesi visbiežāk saistīti ar formāli neapstiprinātu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijai statusu, vienota kontaktpunkta sistēmu trūkumu vai to nepilnīgu funkcionalitāti, kā arī digitālo rīku neesamību. Komisijas norādījumi skaidri uzsver, ka bez šīm sastāvdaļām dalībvalstis nevarēs pilnvērtīgi izsludināt izsoles vai piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šāds normatīvais spiediens no Briseles ir faktors, kas paātrina nacionālās reformas, bet vienlaikus rada papildu nestabilitāti investīciju plānošanā. Starptautiskajiem attīstītājiem ir svarīga tiesiskā drošība un paredzams grafiks, taču pašlaik situācija Baltijā rada daudz neskaidrību. Daudzas pašvaldības un vides iestādes nav pietiekami sagatavotas reformu ieviešanai – trūkst personāla, apmācību un starpiestāžu koordinācijas. Tas liecina, ka juridiskās reformas ir tikai pirmais solis: faktiska ieviešana prasa ilgtermiņa institucionālu kapacitāti un efektīvu pārvaldību.

Dalība 9. ikgadējā enerģētikas pārejas konferencē 2025 Somijā

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība 9. ikgadējā enerģētikas pārejas konferencē 2025 (9th annual Energy Transitions Conference 2025) “(Em)Powering the Future: Navigating the New Frontiers of Energy Law” (“Nākotnes elektroenerģijas ražošana: navigācija enerģētikas tiesību jaunajās robežās”), ko organizēja Austrumsomijas Universitātes Juridiskā fakultāte 2025. gada 13.–14. februārī Joensū, Somijā. Continue reading “Dalība konferencē Somijā”