Category: Uncategorized

Eiropas elektroenerģijas pieprasījums līdz 2030. gadam pieaugs par 60%, bet nepietiekama tīklu attīstība kavē vēja un citu atjaunojamo resursu integrāciju. Eiropas Komisija jaunajā ES budžetā 2028–2034 paredz 67 miljardus EUR no Eiropas konkurētspējas fonda (European Competitiveness Fund) un ap 30 miljardiem EUR Connecting Europe Facility tīklu modernizācijai. Rudenī gaidāmais European Grids Package ietvers pasākumus ātrākai atļauju izsniegšanai, gudrākai tīklu plānošanai, finansēšanas risinājumus un elastības tehnoloģiju – uzglabāšanas, pieprasījuma vadības un hibrīdprojektu – plašākao izmantošanai.

---

Avots: WindEurope, 30.07.2025.

Publicēts populārzinātnisks raksts par atkrastes vēju un jūras telpisko plānošanu

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros ir īstenots publicitātes pasākums – publicēts populārzinātnisks raksts “Atkrastes vēja projekti un jūras telpiskā plānošana: sabiedrības balss agrīnā posmā”, sniedzot sabiedrībai viegli uztveramā veidā pārskatu par sasniegto platformā pretvejs.lv, kas paredzēta plašam sabiedrības lokam. Continue reading “Atkrastes vēja projekti un jūras telpiskā plānošana”

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) paziņojusi, ka apturēts Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas process Rietumbaltijas jūrā pie Sāremā salas. Lēmums pieņemts pēc 2025. gada 10.–12. jūnijā notikušās izsoles, kurā neviens no abiem pretendentiem – Sunly Wind OÜ un Utilitas Wind OÜ – neatbilda kvalifikācijas prasībām. Continue reading “Igaunija apturējusi Saare 7 atkrastes vēja parka licencēšanas procesu”

2025.gada 25. jūnijā Seims pieņēma piecu likumu paketi, ar kuru Lietuva kā viena no pirmajām ES valstīm transponēja Atjaunojamo energoresursu direktīvu (RED III), lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu attīstību, vienkāršotu regulējumu un mazinātu administratīvo slogu. Ar šo RED III transpozīcijas paketi atjaunojamo energoresursu projektiem – tostarp atkrastes vēja parkiem, to pieslēgumiem un enerģijas uzglabāšanai – ir noteikti skaidrāki un labvēlīgāki attīstības nosacījumi, kā arī piešķirts sevišķi sabiedrības interešu statuss. Valsts izveidos paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas ar kartējumu līdz 2026. gada 21. februārim, bet atļauju piešķiršanas process jūras projektos nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus. Līdz ar to ir atvieglota tīkla pieslēgumu un būvniecības saskaņošana (Elektrības un Būvniecības likumu prasības salāgotas tā, ka daudzos gadījumos pietiek ar tehnisko piedāvājumu un darba projektu), kas ļauj ātrāk virzīt atkrastes vēja projektus un tiem pievienot enerģijas uzglabāšanu.

---

Avots: Enerģētikas ministrija (Lietuvas Republika), 25.06.2025.

Juridiskā sadrumstalotība kavē ELWIND projekta tempu Latvijā

---

ELWIND – kopīgais Latvijas un Igaunijas OWF projekts – ir viens no vērienīgākajiem reģionālajiem enerģētikas projektiem Baltijas jūrā. Tomēr tā attīstību Latvijā kavē juridiskas nesakritības. Projekts balstās uz regulējumu, kas sākotnēji tika izstrādāts jūras derīgo izrakteņu ieguvei, nevis atkrastes vēja vajadzībām. Tas nozīmē, ka projektā iesaistītajiem nākas interpretēt un piemērot noteikumus, kuri nav pilnībā atbilstoši atkrastes vēja specifikai – piemēram, par jūras teritoriju nomu, ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru uzsākšanu un pieslēguma nosacījumiem. Šāda pieeja palielina juridisko nenoteiktību un rada risku kavējumiem. Savukārt Igaunijā jau darbojas “apbūves tiesību licences” (superficies licence) sistēma, kas apvieno vairākas atļaujas un nodrošina paredzamu procesu. Šī asimetrija apgrūtina ELWIND sinhronizāciju starp abām valstīm, jo projekts nevar virzīties ar vienādu ātrumu, ja procedūras ir fundamentāli atšķirīgas. Turklāt bez skaidra likuma Latvijā apdraudēta arī investoru uzticība un ES finansējuma piesaiste, kas balstās uz skaidriem atļauju mehānismiem un juridisku saskaņotību pārrobežu līmenī.

ORLEN Group sadarbībā ar Northland Power ir uzsācis Eiropā lielāko atkrastes vēja turbīnu uzstādīšanu Baltijas jūras Polijas ūdeņos. Pirmā no 76 turbīnām ar jaudu 15 MW jau uzstādīta, iezīmējot jaunu posmu Polijas enerģētikas pārejā. Projekts Baltic Power spēs nodrošināt līdz 3% no valsts elektroenerģijas pieprasījuma, kad tas sāks darbību 2026. gadā. Continue reading “Polijā uzstādīta pirmā turbīna Baltic Power atkrastes vēja parkā”

Latvija gatavo grozījumus Jūras plānojumā, kuros viens no galvenajiem tematiem ir atkrastes vēja enerģija. Grozījumos uzsvērta daudzfunkcionālas jūras izmantošanas iespēja, ļaujot vienā teritorijā apvienot vairākas saimnieciskās darbības, piemēram, atkrastes vēja parku un akvakultūru.

Tiek paredzēts izvērtēt jūras un piekrastes mijiedarbību, telpiski noteikt zili-zaļās infrastruktūras elementus un veikt ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu.

2025.gadā plānota datu apkopošana un vides pārskata sagatavošana.

---

Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, 18.06.2025.

Izveidota Energy Union Task Force, Latvija iesaistīta kopējā ES enerģētikas sadarbībā

Eiropas Komisija un Polijas prezidentūra izveidojušas jaunu Energy Union Task Force, lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm enerģētikas politikā. Darba grupa koncentrēsies uz starpsavienojumu attīstību, tīklu plānošanas koordināciju un rīcības uzraudzību saistībā ar Action Plan for Affordable Energy. Nākamā darba grupas tikšanās paredzēta septembrī.

---

Avots: European Commission

Lietuva 9. jūnijā atkārtoti izsludinās 700 MW atkrastes vēja izsoli

Lietuvas valdība paziņojusi, ka 2025. gada 9. jūnijā tiks atkārtoti atvērta otrā 700 MW atkrastes vēja parka izsole Baltijas jūrā. Contract for Difference (CfD) izsole tika apturēta 2025. gada janvārī, lai pārskatītu nosacījumus un mazinātu ietekmi uz gala elektroenerģijas cenām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzvarētāja cena tiks pārrēķināta pēc 8 gadiem (iepriekš – pēc 23 gadiem), ņemot vērā vidējās elektroenerģijas cenas un inflāciju. Continue reading “Lietuva izsludina atkārtotu izsoli”

Tiešsaistē publicēta Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija, ko sagatavojuši Wind Industry Hub sadarbībā ar Polijas Vēja enerģijas asociāciju un CEE Energy Group. Dokumentā ir četras sadaļas: 1) atkrastes vēja nozīme lētas un tīras enerģijas piegāžu palielināšanā Polijā; 2) industrijas stratēģiskā pozīcija Eiropas Savienībā; 3) secinājumi no pirmās pieredzes atkrastes vēja parku būvniecībā; 4) detalizēti risinājumi, lai atkrastes vējš kļūtu par Polijas ekonomikas attīstības virzītājspēku. Continue reading “Pieejama Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija”