Author: ZVG

Polija iezīmē ceļu uz atkrastes vēja parku atļauju sistēmas pārskatīšanu

2025.gada februārī Polijas valdība iesniedza grozījumus Likumā par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vēja parkos un citos normatīvajos aktos, lai uzlabotu investīciju vidi, paātrinātu projektu īstenošanu un ieviestu Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasības. Tie paredz nosacītu iepriekšēju kvalifikāciju dalībai izsolēs, intervences izsoles mehānismu, iespēju diviem projektiem izmantot vienu jūras apakšstaciju, elastīgākus turbīnu pamatu izvietošanas noteikumus un iespēju projektos, kas pirmajā fāzē nav saņēmuši pilnu atbalstu, startēt nākamajās izsolēs.

Grozījumi ievieš arī eiro kursa noteikšanas kārtību cenu griestu aprēķinam, digitālu atjaunojamās enerģijas potenciāla karšu izstrādi, paātrinātas attīstības zonas un pašvaldību enerģijas kooperatīvus, kas ļautu vietējām kopienām pašām ražot un pārvaldīt enerģiju.

---

Avoti: Polijas premjerministra kanceleja; Baker Tilly Legal Poland, 17.03.2025.

Polija saglabā līderpozīciju Baltijas jūrā ar 90 atkrastes vēja projektiem un īpašu likumu

Polijā, kurā jau ir spēkā specifisks likums par atkrastes vēja enerģiju kopš 2021. gada – Likums par elektroenerģijas ražošanas veicināšanu atkrastes vēja parkos, saskaņā ar 4C Offshore datiem identificējusi līdz 90 projektu vietām. Kopumā Polija plāno attīstīt līdz 33 GW kapacitāti. Valsts paredz izstrādāt detalizētus jūras telpiskos plānus (1:25 000) un iezīmēt jaunas zonas ar digitālās kartēšanas un paātrinātām procedūrām. Šī likumdošanas pieeja Poliju padara par potenciālu modeli pārējām Baltijas valstīm.

---

Skat. Polish Wind Energy Association (PSEW); 4COffshore

RED III pārkāpuma procedūras saglabā spiedienu uz Baltijas valstīm

---

Lai gan Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija ir uzsākušas RED III prasību ieviešanu, Eiropas Komisija turpina pārkāpuma procedūras pret visām četrām valstīm. Šie procesi visbiežāk saistīti ar formāli neapstiprinātu paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijai statusu, vienota kontaktpunkta sistēmu trūkumu vai to nepilnīgu funkcionalitāti, kā arī digitālo rīku neesamību. Komisijas norādījumi skaidri uzsver, ka bez šīm sastāvdaļām dalībvalstis nevarēs pilnvērtīgi izsludināt izsoles vai piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu. Šāds normatīvais spiediens no Briseles ir faktors, kas paātrina nacionālās reformas, bet vienlaikus rada papildu nestabilitāti investīciju plānošanā. Starptautiskajiem attīstītājiem ir svarīga tiesiskā drošība un paredzams grafiks, taču pašlaik situācija Baltijā rada daudz neskaidrību. Daudzas pašvaldības un vides iestādes nav pietiekami sagatavotas reformu ieviešanai – trūkst personāla, apmācību un starpiestāžu koordinācijas. Tas liecina, ka juridiskās reformas ir tikai pirmais solis: faktiska ieviešana prasa ilgtermiņa institucionālu kapacitāti un efektīvu pārvaldību.

Dalība 9. ikgadējā enerģētikas pārejas konferencē 2025 Somijā

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība 9. ikgadējā enerģētikas pārejas konferencē 2025 (9th annual Energy Transitions Conference 2025) “(Em)Powering the Future: Navigating the New Frontiers of Energy Law” (“Nākotnes elektroenerģijas ražošana: navigācija enerģētikas tiesību jaunajās robežās”), ko organizēja Austrumsomijas Universitātes Juridiskā fakultāte 2025. gada 13.–14. februārī Joensū, Somijā. Continue reading “Dalība konferencē Somijā”

2025.gada 11. februārī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja ELWIND atkrastes vēja parka izpētes teritoriju Latvijas rietumu piekrastē 200 km² platībā, pārvietojot to aptuveni 7 km tālāk jūrā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iniciatīvu un vides risku izvērtējumu un tādējādi apliecinot sabiedrības līdzdalības nozīmi projekta attīstībā.

ELWIND ir Latvijas un Igaunijas kopprojekts ar plānoto jaudu līdz 2 GW un mērķi sākt ekspluatāciju līdz 2035. gadam. Tas tiek uzskatīts par potenciālu piemēru Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) 9. pantā paredzētajam pārrobežu atjaunojamās enerģijas kopprojektam.

---

Avots: Ekonomikas ministrija, 18.02.2025.

Lai gan Latvijā ir spēkā jūras telpiskās plānošanas dokuments ar piecām prioritārām izpētes zonām (~1648 km²), specifiska atkrastes vēja likuma vēl nav. Likumprojekts “Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu”, ar kuru bija plānots regulēt plānoto atkrastes vēja parku ELWIND Latvijas pusē, vēl nav pieņemts. Pašlaik atkrastes vēja projektiem tiek piemēroti normatīvi, kas sākotnēji izstrādāti jūras derīgo izrakteņu ieguvei, un jūras telpas vispārējā regulējumā ieintegrētas tiesību normas.

---

Skat. Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums, Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi (MK noteikumi Nr. 631, 14.10.2014.)

ZIŅOJUMS 2. FORTHEM IKGADĒJĀ KONFERENCĒ

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība 2. FORTHEM ikgadējā konferencē  “Zinātnes un sabiedrības pasaules savienošana” (2nd FORHTEM Annual Conference “Connecting Worlds of Science & Society”), ko organizēja FORTHEM alianse, tostarp Latvijas Universitāte. Continue reading “Ziņojums FORTHEM konferencē”

Lietuva aptur 700 MW atkrastes vēja izsoli nosacījumu pārskatīšanai

Lietuvas Enerģētikas ministrija ierosinājusi uz laiku apturēt izsludināto 700 MW atkrastes vēja izsoli Baltijas jūrā, lai pārskatītu tās nosacījumus un nodrošinātu iespējami mazāku ietekmi uz galīgo elektroenerģijas cenu. Kad valdība pieņems lēmumu atsākt izsoli, tā turpināsies saskaņā ar Atjaunojamo resursu likumā noteiktajiem noteikumiem un procedūrām.

Pašreizējā izsole tika izsludināta 2024. gada novembrī pēc tam, kad pirmā konkursa kārta nesaņēma pietiekamu piedāvājumu skaitu.

---

Avots: Renewables Now, 22.01.2025.

ES RED III mērķis: vismaz divi pārrobežu atkrastes vēja projekti līdz 2030. gadam

---

RED III 9. pants uzliek visām dalībvalstīm pienākumu līdz 2030. gadam uzsākt vismaz divus pārrobežu atjaunīgās enerģijas kopprojektus. ELWIND – Latvijas un Igaunijas kopprojekts – šobrīd ir galvenais pretendents uz šo statusu Baltijas jūras kontekstā. Projekts potenciāli kalpo kā pilotiniciatīva, kas varētu piesaistīt ES atbalstu, ja vien tas pilnībā atbildīs direktīvas kritērijiem – oficiāli noteiktai paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijai, saskaņotai vienota kontaktpunkta struktūrai un caurskatāmai atļauju kārtībai abās valstīs. Kamēr Igaunija virzās uz vienotu kontaktpunktu un licences digitalizāciju, Latvijā šobrīd vēl nav pieņemts specifisks likums, kas regulētu atkrastes vēju. Turklāt nav skaidras institucionālās atbildības dalījuma, kas apgrūtina starpvalstu sinhronizāciju. Bez šīm sastāvdaļām ELWIND joprojām ir plāns, nevis īstens kopprojekts RED III izpratnē. Tas rada arī jautājumu par to, vai līdz 2030. gadam tiks identificēts un īstenots otrs pārrobežu atkrastes vēja projekts reģionā.

Eiropas Komisija 2024. gada septembra pārkāpuma lietu paketē nosūtījusi oficiālas brīdinājuma vēstules 26 ES dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā pārņēmušas nacionālajos tiesību aktos pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu. Continue reading “Eiropas Komisija sāk pārkāpuma procedūras pret 26 ES dalībvalstīm, tostarp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju, par RED III prasību neieviešanu pilnā apmērā”