Author: ZVG

Latvija gatavo grozījumus Jūras plānojumā, kuros viens no galvenajiem tematiem ir atkrastes vēja enerģija. Grozījumos uzsvērta daudzfunkcionālas jūras izmantošanas iespēja, ļaujot vienā teritorijā apvienot vairākas saimnieciskās darbības, piemēram, atkrastes vēja parku un akvakultūru.

Tiek paredzēts izvērtēt jūras un piekrastes mijiedarbību, telpiski noteikt zili-zaļās infrastruktūras elementus un veikt ekosistēmu pakalpojumu kartēšanu.

2025.gadā plānota datu apkopošana un vides pārskata sagatavošana.

---

Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, 18.06.2025.

Izveidota Energy Union Task Force, Latvija iesaistīta kopējā ES enerģētikas sadarbībā

Eiropas Komisija un Polijas prezidentūra izveidojušas jaunu Energy Union Task Force, lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm enerģētikas politikā. Darba grupa koncentrēsies uz starpsavienojumu attīstību, tīklu plānošanas koordināciju un rīcības uzraudzību saistībā ar Action Plan for Affordable Energy. Nākamā darba grupas tikšanās paredzēta septembrī.

---

Avots: European Commission

Lietuva 9. jūnijā atkārtoti izsludinās 700 MW atkrastes vēja izsoli

Lietuvas valdība paziņojusi, ka 2025. gada 9. jūnijā tiks atkārtoti atvērta otrā 700 MW atkrastes vēja parka izsole Baltijas jūrā. Contract for Difference (CfD) izsole tika apturēta 2025. gada janvārī, lai pārskatītu nosacījumus un mazinātu ietekmi uz gala elektroenerģijas cenām. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem uzvarētāja cena tiks pārrēķināta pēc 8 gadiem (iepriekš – pēc 23 gadiem), ņemot vērā vidējās elektroenerģijas cenas un inflāciju. Continue reading “Lietuva izsludina atkārtotu izsoli”

Tiešsaistē publicēta Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija, ko sagatavojuši Wind Industry Hub sadarbībā ar Polijas Vēja enerģijas asociāciju un CEE Energy Group. Dokumentā ir četras sadaļas: 1) atkrastes vēja nozīme lētas un tīras enerģijas piegāžu palielināšanā Polijā; 2) industrijas stratēģiskā pozīcija Eiropas Savienībā; 3) secinājumi no pirmās pieredzes atkrastes vēja parku būvniecībā; 4) detalizēti risinājumi, lai atkrastes vējš kļūtu par Polijas ekonomikas attīstības virzītājspēku. Continue reading “Pieejama Polijas atkrastes vēja industrijas attīstības stratēģijas angļu versija”

Polija gatavo likumprojektu atkrastes vēja parku vides procedūru vienkāršošanai

Polijas Klimata un vides ministrija sākusi darbu pie grozījumiem likumā par piekļuvi informācijai par vidi, sabiedrisko līdzdalību un ietekmes uz vidi novērtējumu. Mērķis – padarīt atļauju procedūras efektīvākas, skaidrākas un digitāli pieejamas, tostarp nosakot precīzākus pušu definējumus, palielinot tiešās informēšanas iespējas un ieviešot obligātu elektronisku ietekmes uz vidi novērtējumu pieteikumu iesniegšanu. Kompetence vides lēmumu izdošanā tiks pārcelta no pašvaldībām uz reģionālajām iestādēm, un tiks precizēti noteikumi par šo lēmumu derīgumu un nodošanu citiem īpašniekiem.

---

Avots: CMS Law-Now^TM, 26.05.2025.

Atšķirīgs jūras telpiskās plānošanas mērogs ietekmē atkrastes vēja plānošanas precizitāti

---

Jūras telpiskās plānošanas (JTP) dokumentu mērogs un detalizācijas pakāpe būtiski ietekmē iespēju identificēt piemērotas teritorijas atkrastes vēja projektiem. Polija ir uzsākusi detalizētu jūras plānu izstrādi mērogā 1:25 000, kas ļauj integrēt datus par vides aizsardzību, kuģniecības ceļiem, militārajām zonām un zvejniecību, tādējādi mazinot interešu konfliktu risku. Savukārt Lietuva (1:100 000) un Latvija (1:250 000) turpina izmantot salīdzinoši rupju mērogu, kas nespēj piedāvāt pietiekamu precizitāti, lai atbalstītu izpētes licenču piešķiršanu konkrētiem atkrastes vēja projektiem. Bez detalizēta JTP kļūst grūtāk noteikt, vai izvēlētā zona patiešām ir piemērota atkrastes vēja attīstībai, un vai tā neradīs neatrisināmus konfliktus ar citām interesēm. Turklāt Baltijas valstīs trūkst mehānismu, kā šos plānus elastīgi atjaunināt atbilstoši jauniem datiem vai nozares iniciatīvām. Tas padara plānošanas procesu statisku, un ilgtermiņā tas var kļūt par šķērsli investīcijām. Lai sasniegtu ES mērķus, JTP sistēmas jāpadara dinamiskākas un labāk piesaistītas atkrastes vēja projektu laika grafikam.

Igaunijas valdība apstiprina pirmo būvatļauju atkrastes vēja parkam

Igaunijas valdība apstiprinājusi likumprojektu, ar kuru paredzēts izsniegt valsts vēsturē pirmo būvatļauju atkrastes vēja parka būvniecībai. Atļauja tiks piešķirta uzņēmumam Saare Wind Energy OÜ, kas plāno uzbūvēt vēja parku pie Sāremā salas rietumu krasta.

Plānotais parks sastāvēs no līdz 100 turbīnām vismaz 11 km attālumā no krasta, ar kopējo jaudu līdz 1 400 MW. Elektroenerģijas ražošanu tas varētu uzsākt jau 2030. gadu sākumā. Continue reading “Igaunija atbalsta atkrastes vēja parku”

Igaunija publiski nodrošina piekļuvi licencēm un pieteikumiem ar digitālo ģeoportālu

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) sadarbībā ar Zemes un telpiskās attīstības pārvaldi ir ieviesusi publiski pieejamu kartēšanas sistēmu, kurā iespējams aplūkot pieteiktos un izsniegto atkrastes vēja projektu “apbūves tiesību licenču” (superficies licences) statusus. Šis digitālais ģeoportāls, ko uztur Zemes un telpiskās attīstības pārvalde, nodrošina caurspīdīgumu, kas ir būtiski investīciju riska izvērtēšanai.

---

Avots: Land and Spatial Development Board (Republic of Estonia), 16.04.2025.

Lietuvas valdība apstiprina būtiskas izmaiņas 700 MW atkrastes vēja izsoles noteikumos

Pēc 2024. gada novembrī izsludinātās un 2025. gada janvārī apturētās 700 MW atkrastes vēja izsoles Lietuvas valdība apstiprinājusi grozījumus, lai veicinātu konkurenci un samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas cenām. Galvenie jaunumi: cenu indeksācija samazināta no 23 uz 8 gadiem (ietaupījums ~500 milj. EUR), izsole būs sekmīga tikai ar vismaz diviem dalībniekiem, patērētāju maksājumi sāksies tikai pēc parka darbības uzsākšanas (aptuveni 2033. gadā), peļņas nodoklis var tikt novirzīts sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai, un atcelta prioritāte atkrastes vējam pār sauszemes vēju un sauli. Enerģētikas ministrija lēš, ka parka darbība varētu samazināt vidējo elektroenerģijas cenu Lietuvā par ~3 EUR/MWh. Grozījumi tiks iesniegti Seimam.

---

Avots: BalticWind.EU, 15.04.2025.

Dalība WindEurope 2025 KONFERENCĒ Dānijā, Kopenhāgenā

Projekta “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros īstenota dalība” WindEurope ikgadējā konferencē, kas norisinājās no 2025. gada 8.–10. aprīlim Kopenhāgenā, Dānijā. Tajā tika izstādīts stenda referāts ar ierakstītu mutvārdu ziņojumu “State-of-the-art of the legislative framework for the development of the offshore wind farms in the Baltic States and Poland” (“Jaunākais tiesiskais regulējums atkrastes vēja parku attīstībai Baltijas valstīs un Polijā”). Continue reading “Dalība WindEurope 2025 konferencē”