Author: ZVG

Sadarbībā ar igauņu kolēģiem ir sagatavots zinātniskais raksts, kas iesniegts publicēšanai starptautiskā recenzētā zinātniskajā žurnālā “Engineering“:

Vincevica-Gaile Z., Teppand T., Burlakovs J., Kriipsalu M., Krievans M., Jani Y., Klavins M., Setyobudi R.H., Grinfelde I., Rudovica V., Mersky R.L., Tamm, T., Shanskiy M. (2021) Circular economy approach for soil stabilization in peatlands: Choice of secondary raw materials. Engineering, [in press]

Lai informētu plašāku sabiedrības loku par projektu,  sagatavota populārzinātniska ziņa “LU izstrādā bezkūdras kompozīciju augsnes kvalitātes uzlabošanai”, kas publicēta LU portāla ziņu lapā, kā arī sociālajos tīklos Facebook, Twitter un Instagram.

Sasāļošanās ir viens no izplatītākajiem augsnes degradācijas veidiem un tiek uzskatīta par galveno pārtuksnešošanās cēloni. Šī problēma klimata pārmaiņu dēļ –  paaugstinoties temperatūrai un samainoties nokrišņu daudzumam – ir saasinājusies.

Augsnes sasāļošanās notiek ūdenī šķīstošiem sāļiem akumulējoties augsnes virsējos horizontos vai tuvu tiem. Šie sāļi satur K⁺, Mg⁺, Ca⁺, Cl^–, SO₄^2-, CO₃^2-, HCO₃^– un Na⁺ jonus (pārsvarā tie ir nātrija hlorīdu un nātrija sulfātu sāļi).  Ja augsnes uzkrāj apmaiņas nātriju, šo procesu sauc par sodifikāciju. Ja augsnē uzkrājas Mg²⁺ un Ca²⁺ joni, notiek pasārmināšanās process, kā rezultātā augsne kļūst sārmaina (ar pH virs 8,5).

Continue reading “Īsumā par: Augsnes sasāļošanās kā globāla vides problēma”

Lepojamies ar projekta rezultātu novērtējumu starptautiskā līmenī: prezentācija “Towards the formula of peat-free soil conditioner“ ir ieguvusi labākās stenda (īsās) prezentācijas balvu konferencē Linnaeus Eco-Tech 2020, pārspējot vienpadsmit konkurentus un atstājot 2. vietā pētniekus no Brazīlijas, bet Zviedrijas zinātniekus 3. vietā.

2020. gada 23.-25. novembrī tiešsaistē ar vadību no Zviedrijas norisinājās 12. Starptautiskā konference sadarbības izveidei starp uzņēmumiem un institūcijām Ziemeļvalstīs, Baltijas jūras reģionā un pasaulē: Eco-Tech 2020.

Linnaeus Eco-Tech konference ir akadēmiska tradīcija kopš 1997. gada. Konferenci katru otro gadu organizē Linneja Universitāte Kalmārā, Zviedrijā. Viens no galvenajiem konferences mērķiem ir veicināt sadarbību pētniecības un izglītības jomā starp Baltijas jūras valstīm ilgtspējības virzienā. Vides jautājumu aktualitāte aizvien pieaug gan vietējā mērogā, gan reģionālā un globālā un tai ir vadošā loma konferences tematikā.

Continue reading “Dalība Eco-Tech 2020”

2020. gada 2.-5. novembrī tiešsaistē (ar vadību no Tunisijas) noritēja 3. Arābijas Zemes zinātņu žurnāla konference (CAJG 2020). Līdzdalība šajā konferencē notika ar darbību zinātniskajā komitejā. Tika sagatavotas vairāku iesniegto zinātnisko pētījumu recenzijas, kā arī tiešsaistē tika apmeklētas diskusijas par tēmām, kas saistītas ar vides jautājumiem.

2020.gada 30.-31.oktobrī virtuāli norisinājās  IV. starptautiskais Eirāzijas lauksaimniecības un dabas zināņu kongress, ko organizēja Turcijas universitātes (Selčukas Universitāte, Konjas Pārtikas un lauksaimniecības universitāte, kā arī citas) aicinot uz pieredzes apmaiņu zinātniekus no tādām nozarēm kā lauksaimniecības, vides, augsnes zinātnes, inženierzinātnes, ūdens un augsnes apsaimniekošana, augu un dzīvnieku bioloģija, biotehnoloģijas, pārtikas ķīmija, ilgtspējīga lauksaimniecība u.c.

Kongresa ietvaros tika prezentētas divas tēmas:

• “Ceļš no koksnes pelnu lietderīgas izmantošanas līdz jaunam produktam augsnes ielabošanai” (Zane VINCĒVIČA-GAILE, Karina STANKEVIČA, Māris KĻAVIŅŠ – Vides zinātnes nodaļa, Latvijas Universitāte);
• “Aprites ekonomikas pieeja nestabilu augšņu stabilizācijā” (Zane VINCĒVIČA-GAILE(1), Juris BURLAKOVS(2), Mait KRIIPSALU(2), Vita RUDOVIČA(1) – 1) Latvijas Universitāte, 2) Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte).

Ir sagatavots zinātniskais  pārskats par rezultātiem “CHARACTERIZATION OF RAW MATERIALS APPLICABLE FOR THE FORMULA OF PEAT-FREE
SOIL CONDITIONER / BEZKŪDRAS AUGSNES IELABOTĀJA FORMULAS IZSTRĀDEI IZMANTOJAMO MATERIĀLU RAKSTUROJUMS”. Ziņojums ietver plašu no eksperimentiem un analīzēm iegūto datu klāstu veicot biomasas pelnu un sapropeļa paraugu izpēti.

COVID-19 pandēmija ir ietekmējusi ceļošanas plānus, un tāpēc īstermiņa mobilitāte pie projekta sadarbības partnera ELI-UCL Beļģijā pašlaik nav iespējama. Tomēr ceļošana Baltijas valstīs ir atļauta, un sadarbību ar kaimiņvalstu universitātēm var paplašināt.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte (Eesti Maaülikool – EMU), kas atrodas Tartu, Igaunijā, ir vienīgā universitāte Igaunijā, kuras prioritātes akadēmiskajā un pētnieciskajā darbībā nodrošina cilvēka pastāvēšanai nepieciešamo dabas resursu ilgtspējīgu attīstību, kā arī mantojuma un dzīvotnes saglabāšanu. Saskaņā ar pasaules universitāšu ranga (QS World University Rankings by Subject, 2019) datiem, EMU ir viena no pasaules top 50 universitātēm lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā, ierindojoties 48 vietā. Universitāte iekļaujas arī 1% visvairāk citēto pētniecības objektu topā pasaulē. (pateicoties augu fizioloģijas profesoram Ülo Niinemets, kura zinātniskie darbi ir visvairāk citētie starp visiem Igaunijas zinātniekiem).

Continue reading “Sadarbības perspektīvas ar Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāti”

2020.gada 25.septembrī Latvijas Universitātē Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas ietvaros Zināšanu agorā tika stāstīts par “Bezkūdras augsnes ielabotāja kompozīcijas izstrādi”.