Author: ZVG

Reorganizē Vides pārraudzības Valsts biroju – izveido Enerģētikas un Vides aģentūru

Saskaņā ar 2024. gada 17. decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 1191, ar 2025. gada 1. februāri tiek reorganizēts Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). VPVB pārņems BVKB funkcijas enerģētikas politikas administrēšanā, un biroja nosaukums mainīsies uz Enerģētikas un Vides aģentūru (EVA).

Jaunā EVA būs pakļauta Klimata un enerģētikas ministrijai, un tās galvenais mērķis būs apvienot vairāku iestāžu funkcijas, tādējādi atvieglojot atjaunīgo enerģijas projektu īstenošanu un padarot Latvijas vidi investoriem pievilcīgāku

Līdz šim projektu attīstītāji bieži cīnījās, lai saņemtu dažādu informāciju vai atļaujas no vairākām iestādēm — EVA šo procesu būtiski vienkāršos, apvienojot atbildīgo institūciju funkcijas vienā vietā.

Šīs izmaiņas iezīmē arī Latvijas pieeju, veidojot vienotu kontaktpunktu atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED III) prasībām.

---

Avoti: Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju (MK rīkojums Nr. 1191, 17.12.2024.); Būvniecības valsts kontroles birojs, 17.12.2024.

Lietuvas Nacionālā enerģētikas regulēšanas padome (VERT) atkārtoti izsludinājusi 700 MW atkrastes vēja izsoli pēc tam, kad pirmā konkursa kārta tika pārtraukta 2024. gada janvārī nepietiekamas konkurences dēļ. Jaunā izsole paredz Contract for Difference (CfD) atbalsta modeli un cenu indeksāciju. Pieteikumu iesniegšanas termiņš noteikts līdz 2025. gada 18. martam. Konkursa mērķis ir piesaistīt spēcīgākus investoru piedāvājumus un veicināt Lietuvas stratēģisko mērķi līdz 2030. gadam attīstīt 1,4 GW atkrastes vēja jaudu.

---

Avoti: Renewables Now, 18.11.2024.; OffshoreWIND.biz, 18.11.2024.

Polijas valdība pieņēmusi likumu, kas ļauj noteikt atšķirīgas maksimālās elektroenerģijas cenas atkrastes vēja parkiem atkarībā no konkrētās jūras teritorijas ģeofizikālajiem apstākļiem (dziļuma, grunts kvalitātes, attāluma no krasta). Jaunie noteikumi dod Klimata un vides ministram tiesības ar regulu noteikt diferencētus cenu griestus, ņemot vērā reālās būvniecības un ekspluatācijas izmaksas. Šī pieeja paredzēta, lai piesaistītu investorus arī mazāk komerciāli pievilcīgās zonās un uzlabotu tirgus konkurenci. Continue reading “Polija ievieš reģionāli diferencētu atkrastes vēja cenu griestus un paaugstina atbalsta likmi”

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) ar 2024. gada 6. septembra lēmumu uzsākusi apbūves tiesību licences un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru Liivi Offshore OÜ pieteiktajam atkrastes vēja parkam Rīgas līcī, uz dienvidiem no Kihnu salas.

Projekts paredz līdz 140 turbīnām, kuru augstums vits jūras līmeņa var sasniegt 300 metrus, ar jaudu līdz 20 MW katrai. Kopējā potenciālā jauda abās teritorijās (1. un 2. zona) varētu sasniegt līdz 2010 MW, savukārt plānotā projekta teritorija kopumā aizņem 168 km². Lēmums paredz apvienot abu teritoriju pieteikumus vienotā procedūrā.

Tālākajā gaitā Liivi Offshore OÜ 18 mēnešu laikā jāizstrādā ietekmes uz vidi novērtējuma programma un 24 mēnešu laikā pēc tās apstiprināšanas – jāiesniedz ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tikai pēc ziņojuma apstiprināšanas uzņēmumam būs iespēja saņemt apbūves tiesību licenci, turpināt projektēšanu un pieteikties būvatļaujai.

---

Avots: Consumer Protection and Technical Regulatory Authority (TTJA), 09.09.2024.

Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) ir uzsākusi būvatļaujas procedūru un ietekmes uz vidi novērtējumu diviem atkrastes vēja parkiem vairāk nekā 30 km uz rietumiem no Sāremā salas. Projekta attīstītājs – Norvēģijas uzņēmums Deep Wind Offshore AS –, kas jūnijā uzvarēja Saare 2.1 un Saare 2.2 jūras teritoriju izsolēs.

Saskaņā ar iesniegtajiem pieteikumiem, Saare 2.1 teritorijā (163,8 km²) plānotas līdz 104 turbīnām ar kopējo jaudu līdz 1 560 MW un līdz 4 apakšstacijām, bet Saare 2.2 teritorijā (88,5 km²) – līdz 56 turbīnām ar jaudu līdz 840 MW un līdz 2 apakšstacijām. Abas teritorijas norādītas kā piemērotas atkrastes vēja attīstībai Igaunijas jūras telpiskajā plānojumā.

Continue reading “Norvēģijas Deep Wind Offshore sāk atkrastes vēja projektu pie Sāremā salas”

2024. gada 28. maijā Igaunijas parlaments (Riigikogu) pieņēma grozījumus, ieviešot inovatīvu atkrastes vēja projektu “apbūves tiesību licenci” (superficies licence) sistēmu, kas apvieno būvatļauju, ūdens izmantošanas atļauju un zemes lietošanas tiesības vienā dokumentā. Tas ievērojami vienkāršo procedūras un samazina tiesvedības riskus. Licenci piešķir Igaunijas Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA), kas faktiski darbojas kā vienotais kontaktpunkts atkrastes vēja projektiem.

---

Avots: Ministry of Climate (Republic of Estonia), 29.05.2024.

2023. gada 12. oktobrī Nacionālā enerģētikas regulēšanas padome (VERT) oficiāli paziņoja, ka pirmajā 700 MW atkrastes vēja izsolē uzvarējis konsorcijs, ko veido Ignitis Renewables un Ocean Winds.
Projekts tiks attīstīts Baltijas jūrā aptuveni 30 km no krasta, un tā mērķis ir sākt elektroenerģijas ražošanu līdz 2030. gadam. Šis ir pirmais komerciālais atkrastes vēja projekts Baltijas valstīs, kas pārgājis no plānošanas uz īstenošanas fāzi. Lietuva plāno līdz 2050. gadam sasniegt kopējo atkrastes vēja jaudu 4,5 GW.

---

Avots: OffshoreWIND.biz, 12.10.2023.

Līdz 2024. gada augustam Igaunijā ir notikušas sešas atkrastes vēja izsoles. Pirmajās divās izsolēs – Liivi 2 (114,9 km², 1 400 MW) un Liivi 1 (77,7 km², 900 MW) – uzvarēja Ignitis Renewables. Savukārt Saare 2.1 (163,8 km², 1 560 MW) un Saare 2.2 (88,5 km², 840 MW) izsolēs uzvarēja norvēģu Deep Wind Offshore.

Divas izsoles – Saare 1 (88 km²) un Saare 3 (20,1 km²) – beidzās neveiksmīgi, jo netika iesniegti piedāvājumi. Tas ir saistīts ar neskaidriem atbalsta mehānismiem un nelielu komerciālo pievilcību.
Kopumā četri piešķirtajiem projektiem ir vairāk nekā 4,7 GW potenciālās jaudas, iezīmējot būtisku soli Igaunijas atkrastes vēja attīstībā. Taču neveiksmju gadījumi apliecina, ka investoriem kritiska ir gan regulējuma skaidrība, gan ekonomiskā dzīvotspēja.

---

Avots: Consumer Protection and Technical Regulatory Authority (TTJA), apkopota informācija

Latvijas Jūras telpiskās plānošanas dokuments līdz 2030. gadam definē piecas atkrastes vēja parku prioritārās izpētes zonas 1648,76 km² apmērā (~6% no valsts jūras teritorijas). Tomēr šīm zonām nav oficiāli piešķirts paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju statuss, kā to prasa Atjaunojamo energoresursu direktīva (RED III) direktīva. Tā rezultātā attīstītājiem ir pieejamas ģeotelpiskās teritorijas, taču tās vēl nenodrošina paātrinātās atļauju procedūras vai ietekmes uz vidi novērtējuma atvieglojumus, kas RED III paredzēti paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritoriju ietvaros.

---

Skat. Jūras plānojums 2030; Jūras plānojuma starpposma novērtējums (2019–2023)

UZSĀKTA JAUNA PROJEKTA “JŪRAS VĒJA PARKA DZĪVES CIKLS TIESISKAJĀ REGULĒJUMA: LATVIJAS GADĪJUMS” ĪSTENOŠANA

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūtā uzsākta projekta “Jūras vēja parka (JVP) dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” (“Life-cycle of an offshore wind farm in the legal framework: the case of Latvia”) (Nr. LU-BA-ZG-2024/1-0024) īstenošana. Continue reading “UZSĀKTS JAUNS PROJEKTS”