Author: ZVG

Granulēšana tiek izmantota ne vien  farmaceitisku izstrādājumu, mēslošanas līdzekļu, dzīvnieku barības, dažādus ķimikāliju, arī kafijas u.c. granulu (kādas vielas blīvu graudu) izveidei.

Granulēts mēslojums parasti ir 1-5 mm diametrā, tos iegūst drupinot, sijājot lielāka izmēra izejmateriālu vai sasaistot mazāka izmēra daļiņas sausās vai mitrās granulācijas rezultātā, tādējādi iegūstot ieapaļas formas materiālu ar lielāku blīvumu. Granulēšanas process atkarīgs no izmantotā materiāla īpašībām – daļiņu lieluma, mitruma, temperatūras, cietības, porainības, blīvuma, pH u. tml.

Continue reading “Īsumā par: Granulēšana mēslojuma/augsnes ielabotāju ražošanai”

Zinātniskā publikācija, kas sagatavota sadarbībā ar Igaunijas kolēģiem, specifiskās tēmas dēļ iesniegta citā zinātniskajā žurnālā “Sustainability” (IF=2,576):

Vincevica-Gaile Z., Teppand T., Burlakovs J., Kriipsalu M., Krievans M., Jani Y., Klavins M., Setyobudi R.H., Grinfelde I., Rudovica V., Mersky R.L., Tamm, T., Shanskiy M., Zekker I. (2021) Circular economy approach for soil stabilization in peatlands: Choice of secondary raw materials. [in press]

Ir prieks par katru mazo soli pretī mērķim – lepojamies ar publikāciju:

Zane Vincevica-Gaile, Karina Stankevica, Maris Klavins, Anna Trubaca-Boginska, 2021. Data on physical and chemical characterization of wood combustion products derived at cogeneration power plants. Data in Brief, 36, 106994, https://doi.org/10.1016/j.dib.2021.106994

Apkopojot rezultātus no koksnes pelnu analīzēm, ir izveidots brīvpieejas datu repozitorijs:

Zane Vincevica-Gaile, Karina Stankevica, Maris Klavins, Anna Trubaca-Boginska, 2021. Analysis of wood combustion products. Mendeley Data, https://doi.org/10.17632/3NGWCBJ5R7.1

Starptautiskas un starpdisciplināras diskusijas par jūras atkritumu lietderību un izmantošanas iespējām ir rezultējušās ar iespaidīgu zinātniskā raksta manuskriptu, kas tiks iesniegts publicēšanai zinātniskajā žurnālā “Frontiers in Marine Science” (IF = 3,661).

Publikācijas nosaukums: Jūras atkritumu, rūpniecības blakusproduktu un biopolimēru valorizācija. Pašlaik galīgos labojumus šajā rakstā veic korespondējošā autore Dr. Ana Rotter, vecākā zinātniskā līdzstrādniece Jūras bioloģijas stacijā Piranā, Nacionālajā bioloģijas institūtā, kas atrodas Piranā, Slovēnijā.

Eiropas Savienības Ekomarķējums ir brīvprātīgs preču vai pakalpojumu sertifikācijas (licensēšanas/deklarācijas) veids, ar kura palīdzību preces ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs standartizētā veidā informē pircējus, ka šīs preces vai pakalpojuma nelabvēlīgā ietekme uz vidi ir mazāka nekā citiem produktiem šajā produktu grupā.

Ekomarķējums ir viens no ES brīvprātīgajiem vides politikas instrumentiem ilgtspējīgai attīstībai, tas tiek piešķirs kopš 1992. gada. Sistēmas pamatā ir preventīva produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas ietekmes mazināšana visos to dzīves cikla posmos. Ekomarķētus produktus iespējams atpazīt pēc Ekomarķējuma logo.

Ekomarķētiem produktiem un servisiem ir jānodrošina specifisku, identificētu mērķu sasniegšana, atkarībā no produktu grupas. Ekomarķējuma piešķiršanu vērtē neatkarīgi eksperti, produktam tiek veikts dzīvescikla novērtējums un ar Ekomarķējumu tiek garantēta patērētāju veselības aizsardzība un atbildīga ražošana, tā kā Ekomarķējums ražotājiem liek ražot preces, kas: sekmē videi nekaitīgu inovāciju un ilgtspējīgu ražošanu; ražošanas un lietošanas laikā rada mazāk atkritumu un CO₂; palīdz gudrāk izmantot enerģiju, ūdeni un izejvielas; kalpo ilgāk un ir vieglāk remontējamas; ir vieglāk pārstrādājamas. Līdz ar to, iegādājoties produktu/pakalpojumu ar Ekomarķējumu, patērētājiem tiek sniegta uzticama, nemaldinoša, un zinātniski pamatota informācija par to, ka produkts ir videi draudzīgāks un produkta ietekme uz vidi ir mazāka kā citiem produktiem konkrētajā produkta grupā.

Continue reading “Īsumā par: Ekomarķējums Eiropā”

Iespēja uzlabot izstrādāto bezkūdras augsnes ielabotāja formulu ir izmantojot kompostētu materiālu. Bet kas ir komposts?

Organismu darbības rezultātā pārveidotu dažādu organisko minerālvielu (organisko atlieku, augsnes organisko atlieku) maisījumu sauc par kompostu. Tas var tikt sakrauts kaudzē, samitrināts, tam var būt pievienoti kaļķošanas materiāli, organiskie vai minerālmēsli, bioloģiskie preperāti u.c. piedevas, kas veicina bioloģiskos procesus un organisko savienojumu sadalīšanos – kompostēšana ir cilvēka regulēts bioloģiskais process, kura rezultātā organiskās vielas (arī dažādi atkritumi) tiek pārvērsti humusam līdzīgā materiālā. Līdz ar to, kompostējot ne vien tiek samazināts atkritumu daudzums, bet arī iespējams samazināt minerālmēslu izmantošanu. Labs komposts uzlabo augsnes struktūru un nodrošina augus ar nepieciešamajām barības vielām, to lieto augsnes ielabošanai, kā mēslošanas līdzekli, kā arī kā substrātu dārzkopībā.

Continue reading “Īsumā par: Komposts kā izejmateriāls”

Ir sagatavots zinātniskais  pārskats par rezultātiem “CHARACTERIZATION OF THE FORMULA OF PEAT-FREE SOIL CONDITIONER / IZSTRĀDĀTĀS BEZKŪDRAS AUGSNES IELABOTĀJA FORMULAS RAKSTUROJUMS”. Ziņojumā apkopoti dati, kas raksturo bezkūdras augsnes ielabotāja formulas izstrādes procesu, kā arī ķīmiskās un fizikālās īpašības.

Ir sagatavots zinātnisko datu publikācijas manuskripts, kas iesniegts publicēšanai starptautiskā recenzētā zinātniskajā žurnālā “Data in Brief”:

Vincevica-Gaile Z., Stankevica K., Klavins M., Trubaca-Boginska A. (2021) Data on physical and chemical characterization of wood combustion products derived at cogeneration power plants. Data in Brief, [in press]

Augsnes ielabošanai un auglības nodrošināšanai lauksaimniecībā tiek izmantoti dažādi mēslošanas līdzekļi, no kuriem liela daļa ir minerālmēsli – rūpnieciski ražoti mēslošanas līdzekļi, no kuriem daudzi tiek ražoti vispirms iegūstot derīgos izrakteņus un tad tos pārstrādājot. Piemēram, fosfora minerālmēslu ražošanai gadā tiek iegūts vairāk nekā 130 milj. t fosforu saturošu minerālu, kas tālāk tiek apstrādāti ar skābēm vai termiski. Lai mazinātu resursu un enerģijas patēriņu, kā arī jau esošo atkritumu daudzumu, arī lauksaimniecībā iespējams izmantot otrreizējās izejvielas. Daudzi organiskie mēslojumi satur ne vien augu barības elementus, bet uzlabo arī augsnes struktūru.

Continue reading “Īsumā par: Otrreizējās izejvielas kā noderīgs resurss lauksaimniecībā”