AQUA4DEV-BS domnīca: Iekšzemes akvakultūras attīstība

Kāpēc ieinteresēto pušu skatījums ir svarīgs iekšzemes akvakultūras attīstības izpētē?

Kā novērtēt iekšzemes akvakultūras attīstības iespējas? Statistika, tiesiskais regulējums un politikas dokumenti sniedz būtisku informāciju, tomēr tie ne vienmēr ļauj pilnībā izprast, kā nozare darbojas praksē.

Akvakultūras attīstībā vienlaikus ir iesaistītas daudzas puses ar atšķirīgu pieredzi, kompetenci un interesēm. Tie ir akvakultūras uzņēmumi, nozaru asociācijas, valsts pārvaldes institūcijas, pētnieki, vides eksperti un politikas veidotāji. Katrs no šiem dalībniekiem nozares problēmas un attīstības iespējas var redzēt no citas perspektīvas.

Tādēļ projektā AQUA4DEV-BS – “Tradicionālās un recirkulācijas iekšzemes akvakultūras potenciāls iekļaujošai un viedai zivsaimniecības attīstībai Baltijas valstīs” būtiska vieta paredzēta ieinteresēto pušu analīzei un daļēji strukturētām padziļinātajām intervijām.

Intervijas ļauj papildināt dokumentos un datos pieejamo informāciju ar profesionālo pieredzi. Tās var palīdzēt izprast, kā praksē tiek uztvertas administratīvās un vides prasības, tirgus ierobežojumi, investīciju pieejamība, tehnoloģiskās modernizācijas vajadzības un pārvaldības jautājumi.

Īpaši nozīmīgs ir Baltijas valstu salīdzinošais skatījums. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir kopīgs reģionālais konteksts, taču nozares dalībnieku pieredze un institucionālie apstākļi var atšķirties. Ieinteresēto pušu iesaiste palīdzēs analizēt, kuri jautājumi ir kopīgi visam Baltijas reģionam un kuri vairāk saistīti ar konkrētas valsts situāciju.

Vienlaikus ieinteresēto pušu iesaiste nav tikai informācijas iegūšanas instruments. Tā palīdz veidot saikni starp zinātnisko izpēti un praktisko pieredzi, kas ir īpaši būtiski, ja pētījuma rezultātā paredzēts izstrādāt rekomendācijas un praktiski izmantojamus risinājumus.

AQUA4DEV-BS pētījuma metodoloģija tādēļ apvieno starpdisciplināru kvalitatīvo pieeju, ieinteresēto pušu analīzi, daļēji strukturētas padziļinātās intervijas un salīdzinošu tiesiskā regulējuma un politikas analīzi.

Šāda pieeja ļauj uzdot ne tikai jautājumu “Kas kavē iekšzemes akvakultūras attīstību?”, bet arī – “Kā šo situāciju redz cilvēki un institūcijas, kas ar to saskaras praksē?”

Atbilde uz abiem jautājumiem ir būtiska, lai veidotu uz zināšanām un pierādījumiem balstītu skatījumu uz iekšzemes akvakultūras nākotni Baltijas valstīs.

———-

Informācija sagatavota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/218 “Tradicionālās un recirkulācijas iekšzemes akvakultūras potenciāls iekļaujošai un viedai zivsaimniecības attīstībai Baltijas valstīs (AQUA4DEV-BS)” ietvaros.