Īsumā par: Ekomarķējums augsnes ielabotājiem

Eiropas Savienības Ekomarķējuma produktu grupā “Augšanas substrāti, augsnes ielabotāji un mulča” reģistrēti 60 līdzekļi un izdotas 17 licences uzņēmumiem Beļģijā, Dānijā, Spānijā un Grieķijā, bet Latvijā  šajā produktu grupā reģistrētu produktu vēl nav.

Augšanas substrāts ir materiāls, kuru izmanto kā substrātu, kurā attīstās saknes, un kurā audzē augus, bet minerālais augšanas substrāts ir augšanas substrāts, kas sastāv tikai no minerāliem komponentiem.

Augsnes ielabotājs ir materiāls, kuru pievieno augsnei in situ un kura galvenā funkcija ir uzturēt vai uzlabot augsnes fizikālās un/vai ķīmiskās, un/vai bioloģiskās īpašības; šajā grupā neieskaita kaļķošanas materiālus. Konkrēti organiskais augsnes ielabotājs ir augsnes ielabotājs, kura sastāvā ir oglekli saturoši materiāli un kura galvenā funkcija ir palielināt organiskās vielas saturu augsnē. Atšķirība starp augsnes ielabotāju un mēslojumu – organiskā augsnes ielabotāja galvenā funkcija ir augsnes organisko vielu satura palielināšana, augsnes īpašību uzlabošana, bet mēslojuma – nodrošināt barības vielas augiem.

Mulča ir augsnes ielabotājs, kuru kā aizsargājošu kārtu noklāj augsnes virskārtā, un kura specifiskās funkcijas ir aizkavēt mitruma zudumus, samazināt nezāļu attīstību un augsnes eroziju.  Organiskā mulča satur no biomasas iegūtus oglekli-saturošus materiālus.

Augšanas substrātiem, augsnes ielabotājiem un mulčas produktiem Ekomarķējumu piešķir, ja produkti atbilst ES Komisijas Lēmuma (ES) 2015/2099 prasībām (kur uzskaitīti šīs produktu grupas kritēriji).

ES Ekomarķējuma kritēriji augšanas substrātiem, augsnes ielabotājiem un mulčai ietver ražošanas kritērijus:

  • sastāvdaļām (jāizmanto organiskas un / vai minerālas sastāvdaļas);
  • organiskām sastāvdaļām (ir noteikts atļauto un neatļauto organisko sastāvdaļu saraksts; galaproduktā nedrīkst būt kūdra; arī dažādu notekūdeņu dūņu izmantošana ir ierobežota);
  • augšanas substrātu ražošanas enerģijas patēriņam un CO2 emisijām (ir noteikts enerģijas patēriņa un CO2 emisiju slieksnis);
  • minerālu iegūšanas avotiem (ja minerālvielas, ko izmanto kā produkta sastāvdaļas, iegūst no Natura 2000 teritorijām, ieguves darbības izgājušas ietekmes novērtēšanas procesu);
  • pārstrādātiem/reģenerētiem un organiskiem materiāliem augšanas substrātos (produktam jāsatur vismaz 30% organisko sastāvdaļu vai minerālsastāvdaļas, kas ražotas, izmantojot vismaz 30% pārstrādātu/reģenerētu materiālu);
  • bīstamo vielu ierobežošanai (ir noteikts smago metālu elementu un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu satura limits, Coli un Salmonella spp. patogēnu satura limits primārajā produktā; galaprodukts nevar būt klasificēts kā bīstams produkts un maisījums – klasificēts kā toksisks, kancerogēns vai mutagēns, toksisks reproduktīvajai sistēmai, bīstams videi);
  • augšanas substrāta īpašībām (ir noteikts galaprodukta elektrovadītspējas limits, nātrija un hlora satura limits svaigā produktā un pieļaujamais pH diapazons ir noteikts no pH 4 līdz pH 7);
  • fizikāliem piesārņotājiem (stikls, metāls un plastmasa, kuru izmērs ir> 2 mm, nevar pārsniegt 0,5%);
  • organiskajai vielai un sausnai (augsnes ielabotājos un mulčā sausnas saturam galaproduktā jābūt vismaz 25% no svaigā produkta svara);
  • dzīvotspējīgām nezāļu sēklām un augu propagulām (noteikts to limits augšanas substrātos un augsnes ielabotājos).

ES Ekomarķējuma kritēriji augšanas substrātiem, augsnes ielabotājiem un mulčai ietver sekojošus izmantošanas kritērijus:

  • augu reakcijai (galaprodukti nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt augu dīgšanu vai turpmāku augšanu);
  • informācijas sniegšanai (norādītie informācijas kritēriju dokumenti jāpievieno kopā ar produktu vai nu uz iepakojuma, vai arī pievienotos pavaddokumenots);
  • informācijai, kas redzama ES Ekomarķējumā (Ekomarķējuma etiķete ar tekstlodziņu satur noteiktu tekstuālu informāciju. Augsnes ielabotāju un mulčas produktu etiķetē iekļauj arī tekstu, kurā rakstīts: “samazina augsnes un ūdens piesārņojumu, ierobežojot smago metālu koncentrāciju”).

Pēc produkta izmantošanas kritēriji nosaka, ka marķējuma pretendents klientiem pēc produkta izmantošanas piedāvā strukturētu savākšanas un pārstrādes pakalpojumu.

Lai novērtētu un pārbaudītu ES produkta atbilstību Ekomarķējuma kritērijiem, jāveic produktu testi, kurus vēlams veikt laboratorijās, kuras atbilst EN ISO 17025 vai līdzvērtīgām prasībām. Katras produktu grupas kritēriji tiek pārskatīti ik pēc trim/četriem gadiem.