Iespēja uzlabot izstrādāto bezkūdras augsnes ielabotāja formulu ir izmantojot kompostētu materiālu. Bet kas ir komposts?
Organismu darbības rezultātā pārveidotu dažādu organisko minerālvielu (organisko atlieku, augsnes organisko atlieku) maisījumu sauc par kompostu. Tas var tikt sakrauts kaudzē, samitrināts, tam var būt pievienoti kaļķošanas materiāli, organiskie vai minerālmēsli, bioloģiskie preperāti u.c. piedevas, kas veicina bioloģiskos procesus un organisko savienojumu sadalīšanos – kompostēšana ir cilvēka regulēts bioloģiskais process, kura rezultātā organiskās vielas (arī dažādi atkritumi) tiek pārvērsti humusam līdzīgā materiālā. Līdz ar to, kompostējot ne vien tiek samazināts atkritumu daudzums, bet arī iespējams samazināt minerālmēslu izmantošanu. Labs komposts uzlabo augsnes struktūru un nodrošina augus ar nepieciešamajām barības vielām, to lieto augsnes ielabošanai, kā mēslošanas līdzekli, kā arī kā substrātu dārzkopībā.
Ko var kompostēt
Komposta gatavošanai izmanto dažādus materiālus ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu. Lauksaimniecībā kompostēšanai izmantojami salmi, augu atliekas, nezāles, saimniecības atkritumi, izēdināšanai nederīga lopbarība, fekālijas, kūtsmēsli, putnu mēsli, virca, zāģu skaidas, koksnes pārstrādes atliekas, koku lapas, zālāju velēnas, kūdra, u.c. organiskie materiāli. Lietderīgi kompostēt materiālus, kuru tieša izmantošana nav efektīva, parocīga vai vēlama. Piemēram, kūdra pati sadalās lēni, tāpēc tādā veidā tā nav lietderīgi izmantojama un tiek kompostēta ar kūtsmēsliem, vircu, bezpakaišu kūtsmēsliem, minerālmēsliem.
Kompostēšanai dārzā var izmantot dārza augu atliekas un atkritumus, tā kā ap 40% cilvēku atkritumu ir kompostējami. Kompostēt var bez-struktūras materiālus: dārza atkritumus (puķes, lapas, nezāles, sūnas, kritušos augļus un vecos dārzeņus, nopļauto zāli, skujas); zāģu skaidas, mājdzīvnieku mēslus, kūtsmēslus, virtuves atkritumus (augļu/dārzeņu atliekas un mizas, ēdienu atliekas, olu čaumalas, kafijas biezumus, tējas biezumus). Kā arī izmantojami šādi struktūras materiāli: dārza atkritumu (salmi, dzīvžogu, koku un krūmu atgriezumi, zari un atvases, salmi, niedres, gara zāle); papīrs (kartons, papīra dvielīši, papīra maisiņi, avīžu papīrs).
Kas nepieciešams kompostēšanai
Tā kā kompostēšanai izmantojami dažādi materiāli, tā gatavošanas tehnoloģijas var atšķirties, tomēr galvenie principi ir līdzīgi. Jāņem vērā, ka kompostēšana nav dažādu materiālu sasviešana kaudzē un turēšana noteiktu laiku, ir lietas, kas jāņem vērā to veicot, lai arī mikroorganismi, kas veic komposta sadalīšanu, varētu dzīvot un noārdīt kompostu.
Kompostēšanu ietekmē tādi faktori kā pietiekošs slāpekļa daudzums (svarīga slāpekļa un oglekļa attiecība, tāpēc, piemēram, tīri salmi ātri sadalās, ja tiem pievieno vircu; slāpekli satur, piemēram, nopļauta zāle, virtuves atkritumi); temperatūra (ziemā kompostēšana praktiski nenotiek, jo temperatūra ir pārāk zema dzīvo organismu darbībai); mitrums (kompostu sastādot ieteicams samaisīt sausāku un mitrāku materiālu; sausu kaudzi nepieciešams laistīt); gaisa pieplūde (iespējams nepieciešama jaukšana); kā arī vides reakcija (optimāls pH 6-7).
Vienam no komposta materiāliem ir jābūt tādam, kurš augsnē noārdās lēni (salmi, siens, zāle, labi sadalījusies kūdra, koku lapas, zāģu skaidas), bet otram tādam, kas noārdās ātri (virca, svaigi mēsli, putnu mēslo, saimniecības atkritumi). Citos avotos minēts, ka svarīgi izmanot struktūras un bezstruktūras materiālu maisījumu, kas nodrošina gaisa piekļuvi komposta kaudzē, tā kā struktūru materiāli kompostā nodrošina gaisa telpas, kā arī struktūr-materiāli parasti ir tie, kas noārdās lēnāk un satur vairāk oglekļa.
Ja kompostēšanai tiek nodrošināti nepieciešamie faktori, nav nepieciešamība pēc komposta starteriem, papildus mikroorganismiem vai mēslojuma. Daži atliekās esošie mikroorganismi piemērotos apstākļos kompostā savairojas ļoti strauji (teorētiski no 1 baktērijas 24 stundu laikā var izveidoties 562 940 000 000 000 baktēriju).
Komposta kaudzes veidošana
Ieteicamais komposta kaudzes izmērs, piemēram, kūdras-kūtsmēslu kompostam ir 3-4 m plata un 2 m augsta stirpa. Tās apakšā noklāj 40-50 cm biezu kūdras kārtu, tai virsū liek 25-30 cm biezu kūtsmēslu kārtu, kārtojumu turpina līdz 1.5 m augstumam un stirpu noslēdz ar 40-50 cm biezu kūdras kārtu, lai tā neizžūtu, un tās iekšpusē varētu notikt sadalīšanās procesi.
Dārza komposta kaudzi sāk veidot krāmējot kaudzē zarus, atvases, u.tml. struktūr-materiālu 20 cm augstumā un 1.5×1.5 platumā, tādējādi nodrošinot gaisu caurlaidīgu kārtu komposta apakšā. Tad, sajaucot mitrāku un sausāku, smalkāku un rupjāku materiālu, to krauj virsū, līdz tiek sasniegts komposta kaudzes augstums 1-1.5 m. Pa vidu komposta kaudzei jāliek virtuves atkritumi un nezāles, jo komposta kaudzes centrā būs augstākās temperatūras. Krāmējot kaudzi ik pēc 30 cm var uzkaisīt jau pusgatavu komposta kārtiņu vai mālainu augsnes kārtiņu. Kad komposta kaudzes augstums sasniegts, to nosedz ar augsni, lai tā neizžūtu vai nebūtu pārmitra.
Sametot visu materiālu kaudzē, ar laiku tā sadalīsies, tomēr, tā kā trūks gaiss, kaudzes iekšienē notiks pūšana, tā smirdēs un viss satrūdēs lēnāk. Dārza komposta kaudzi nepieciešams izveidot uz zemes, nevis uz kāda seguma, piemēram, betona, jo tad tajā nevarēs nokļūt visi nepieciešamie organismi, piemēram, sliekas, kā arī kompostu nevar veidot bedrē, jo bedrē netiktu nodrošināta pietiekoša gaisa piekļuve.
Pareizi kompostējot dārza komposts nesmird!
Kompostēšanas ilgums
Kompostēšanas ilgums atkarīgs no šo dažādo faktoru nodrošinājuma – atkarībā no izejmateriāliem, tehnoloģijas, gada laika, mitruma un gaisa piekļuves, kompostēšana vidēji ilgst 6-12 mēnešus. Kompostēšanās procesu sāk mikroorganismi, un tad komposta kaudzē var tikt sasniegta 60 °C temperatūra. Kad temperatūra sāk samazināties, kompostā savairojas arī ar aci redzami organismi, piemēram, sliekas. Kad komposts ir gatavs, tas ir irdens, viegli izkliedējams, nesatur dīgstošas nezāļu sēklas, zudušas nepatīkamas smakas. Komposta gatavība nosakāma arī pēc C:N attiecības un tā, vai tajā nav nevēlamu organismu un savienojumu. Lai pārliecinātos par dārza komposta gatavību, iespējams veikt kreses testu – nelielā sadalītā komposta masas paraugā iesējot kresi, kas sadīgs zaļā paklājā, ja komposts būs gatavs.
Ko nevajadzētu kompostēt dārzā, un kam pievēršama lielāka uzmanība?
Nevajadzētu kompostēt krāsaini apdrukātus un glancētus papīrus, tā kā tie var saturēt smagos metālus, kā arī plastmasas pārklājumu saturošus kartonus. Dažādu dienvidu augu, piemēram, citrusaugļu mizas var kompostēt nelielā daudzumā, bet lielos daudzumos to nevajadzētu, tā kā šo augļu mizas ir ļoti apsmidzinātas. Koku pelni ir labi piemēroti kompostēšanai, bet brūnogļu, grillogļu pelnus nevajag izmantot, tā kā tie parasti satur smagos metālus. Augus ar sēnīšu vai baktēriju slimībām nepieciešams kompostēt 45 °C vismaz 4 nedēļas, kā arī nezāles nepieciešams kompostēt kaudzes centrā augstākā temperatūrā, lai to sēklas nebūtu dīgtspējīgas. Iespējams kompostēt arī cilvēku ekskrementus (sausās tualetes saturu, notekūdeņu dūņas), bet tad nepieciešams nodrošināt konkrētus apstākļus, piemēram, augstu temperatūru.
Citi komposta veidi
No permakultūras prakses arvien populārākas kļūst veidotas paugura dobes (hugelbet), kuru apakšā sakrauti dārza materiāli (zari, zāle, lapas, mēsli, nezāles, kas kompostējas) un virsū augsnes kārta. Daudzdzīvokļu ēkās kompostēt virtuves atkritumus iespējams, piemēram, uz balkona izvietojot speciālu konteineru, kuram ir arī caurumi, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi, virtuves atkritumiem jāpievieno papīri vai citi struktūr-materiāli un sliekas (Eisenia foetida). Speciālos laukumos tiek nodrošināta kontrolēta notekūdeņu dūņu kompostēšana. Arī dažādi digestāti tiek pievienoti kompostiem.