Sasāļošanās ir viens no izplatītākajiem augsnes degradācijas veidiem un tiek uzskatīta par galveno pārtuksnešošanās cēloni. Šī problēma klimata pārmaiņu dēļ – paaugstinoties temperatūrai un samainoties nokrišņu daudzumam – ir saasinājusies.
Augsnes sasāļošanās notiek ūdenī šķīstošiem sāļiem akumulējoties augsnes virsējos horizontos vai tuvu tiem. Šie sāļi satur K+, Mg+, Ca+, Cl–, SO42-, CO32-, HCO3– un Na+ jonus (pārsvarā tie ir nātrija hlorīdu un nātrija sulfātu sāļi). Ja augsnes uzkrāj apmaiņas nātriju, šo procesu sauc par sodifikāciju. Ja augsnē uzkrājas Mg2+ un Ca2+ joni, notiek pasārmināšanās process, kā rezultātā augsne kļūst sārmaina (ar pH virs 8,5).
Sasāļošanās rezultātā augsnes struktūra noārdās un tā tiek vairāk pakļauta ūdens un vēja erozijai, augsne sablīvējās, veidojas augsnes garoza, augsne pārtuksnešojas, samazinās augsnes auglība, agronomiskā produktivitāte, buferspēja pret piesārņojumu, augiem tiek traucēta barības vielu uzņemšana, samazinās augsnes organismu bioloģiskā daudzveidība, kā arī tiek ietekmēta gruntsūdens kvalitāte.
Kur notiek augsnes sasāļošanās?
Sevišķi izplatīta augsnes sasāļošanās ir arīdajos apgabalos. Arīdajā un semiarīdajā klimata apgabalā 50% no irigācijas laukiem novērojama augsnes sasāļošanās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Arāla jūras baseina apgabalā, Eifratas ielejas augsnē un Nīlas ielejas augsnē, kurā sasāļoti 70% no visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm – 1,2 miljoni ha. Tiek lēsts, ka pasaulē kopējais sasāļošanās problēmas skartais augsnes daudzums ir ap vienu miljardu ha. Eiropā sasāļotas augsnes sastopamas Kaspijas jūras reģionā, Ukrainā, Rumānijā, Ungārijā, Vidusjūras reģionā, Spānijā. Eiropas Savienībā augsnes sasāļošanās skar ap 1 miljonu ha zemes.
Augsnes sasāļošanās ir bijusi arī vēsturiska problēma, zināms, ka tā bija problēma arī Babilonijā. Visbiežāk sasāļošanās novērojama teritorijās ar zemu nokrišņu daudzumu un augstu iztvaikošanu, augsnēs, kurās kavēta sāļu izskalošanās, kā arī vietās, kur tiek veikta neatbilstoša irigācija un pārmērīga ūdens resursu izmantošana.
Latvijā augsnes sasāļošanās iemesls ir sāļu izmantošana brauktuvju kaisīšanai ziemā, sniega un ledus atsaldēšanai.
Kas ietekmē sasāļošanos?
Sasāļošanos var iedalīt primārajā un sekundārajā.
Primārā sasāļošanās saistīta ar dabīgu procesu rezultātā radītu sāļu uzkrāšanos. Faktori, kas to ietekmē ir klimats un laika apstākļi, augsnes cilmiezis, zemsedze, veģetācijas veids, reljefs, ģeoloģiskie procesi, hidroloģiskie apstākļi – virszemes un pazemes ūdeņi un to pūsma, vējš. Piemēram, paaugstinoties gruntsūdens līmenim augsnēs ar sāļus saturošiem iežiem un cilmiežiem, līdz ar gruntsūdeņiem pārvietojas arī tajā izšķīdušie sāļi – pa augsnes kapilāriem paceļas Na+, Cl–, Mg2+, Ca2+ joni – , kas, ūdenim iztvaikojot, akumulējas augsnes augšējos horizontos vai virskārtā, citreiz virskārtā izveidojot par cietu sāls garozu. Ar vēju sāļi no jūras piekrastes var tikt transportēti uz augsni, kur sāļu koncentrācija nav tik augsta, kā arī mainoties jūras ūdens līmenim tie var nokļūt augsnē (Latvijā tas raksturīgs Kuivižu apkārtnē). Klimata pārmaiņu rezultātā, samazinoties nokrišņu daudzumam un pieaugot iztvaikošanai, augsnē var uzkrāties sāļi.
Sekundārā sasāļošanās saistīta ar antropogēnu ietekmi, piemēram, neatbilstošiem irigācijas pasākumiem – izmantojot ūdeni ar augstu sāļu saturu vai nenodrošinot pietiekamu drenāžu; notekūdeņu ar augstu sāļu saturu novadīšanu augsnē; minerālmēslu izmantošanu; pārmērīgu ūdens resursu izmantošanu, kas rada depresijas piltuves, kurās ieplūst jūras ūdens.
Kā to risināt?
Kā vienkāršu risinājumu sasāļotas augsnes mēģina atsāļot skalošanas ceļā, bet, piemēram, smagās augsnēs sāļu piesārņojumu mazināt ir grūti. Reģionos ar augstu nokrišņu daudzumu sāļums var samazināties, piemēram, augsne, kas sasāļojusies cunami rezultātā, pie lieliem nokrišņiem var atgūties diezgan ātri. Svarīgi rast risinājumus ne vien veiksmīgai sasāļotu augšņu apsaimniekošanai, bet arī augsnes sasāļošanās novēršanai.
Nātrija jonu absorbēšana augsnē degradē tās struktūru, to saputekļojot, rezultātā samazinās gaisu saturošo poru daudzums, tiek traucēta ūdens caurplūde, samazinās skābekļa daudzums un palielinās ogļskābās gāzes saturs, nomācot bioloģiskos procesus. Tāpēc organiskās vielas sāk noārdīties, veidojot organiskās skābes (pienskābi, sviestskābi), kas iedarbojas kaitīgi uz šūnām, sevišķi ilgstoša skābekļa trūkuma gadījumā.
Sāļi negatīvi ietekmē augsnes struktūru, kā arī ietekmē atsevišķu jonu kustīgumu un auga sakņu barības vielu uzņemšanas spēju, sāļi ir korozīvi un apdedzina augus, izraisa plazmolīzi un lielās koncentrācijās var būt toksiski augam. To, vai augs spējīgs augt sasāļotā augsnē nosaka sāļu veids, auga suga un auga augšanas īpatnības. Sasāļotā augsnē spējīga augt kokvilna, dateļpalmas, zirņi, rapsis, cukurbietes.
Nātrija jonu absorbēšana augsnē degradē tās struktūru, to saputekļojot, rezultātā samazinās gaisu saturošo poru daudzums, tiek traucēta ūdens caurplūde, samazinās skābekļa daudzums un palielinās ogļskābās gāzes saturs, nomācot bioloģiskos procesus. Tāpēc organiskās vielas sāk noārdīties, veidojot organiskās skābes (pienskābi, sviestskābi), kas iedarbojas kaitīgi uz šūnām, sevišķi ilgstoša skābekļa trūkuma gadījumā.
Sāļi negatīvi ietekmē augsnes struktūru, kā arī ietekmē atsevišķu jonu kustīgumu un auga sakņu barības vielu uzņemšanas spēju, sāļi ir korozīvi un apdedzina augus, izraisa plazmolīzi un lielās koncentrācijās var būt toksiski augam. To, vai augs spējīgs augt sasāļotā augsnē nosaka sāļu veids, auga suga un auga augšanas īpatnības. Sasāļotā augsnē spējīga augt kokvilna, dateļpalmas, zirņi, rapsis, cukurbietes.