Europe-LAND ietvarā sagatavotais zinātniskais raksts “Drivers of forest land, management, and policy changes in Latvia: Over a century of transitions“ publicēta žurnālā “Trees, Forests and People”.
Sekojiet arī LinkedIn.
Latvijas EEZ identificētas trīs potenciālas Natura 2000 jūras teritorijas, kas daļēji saskaras ar vēja parku izpētes zonām
LIFE projektā REEF (LIFE19 NAT/LV/000973) pētnieki ir identificējuši trīs potenciālās Natura 2000 jūras teritorijas Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā: Zēģelnieku sēklis (pie Ventspils), Alku sēklis (pie Pāvilostas) un Papes kalva (pie Liepājas). Projekts tiek īstenots no 2020. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam. Continue reading “Latvijas EEZ identificētas trīs potenciālas Natura 2000 jūras teritorijas, kas daļēji saskaras ar vēja parku izpētes zonām”
BALTIJAS JŪRA: REĢIONS, KAS NOSAKA TONI ATKRASTES VĒJA ATTĪSTĪBĀ
Pētījuma ietvaros secināts – Baltijas jūra: reģions, kas nosaka toni atkrastes vēja attīstībā
Ko tas nozīmē nozares pārstāvjiem un investoriem?
Pētījuma “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros, Latvijas gadījumu analizējot plašākā Baltijas jūras kontekstā un salīdzinot tiesisko regulējumu un attīstības tendences reģionā, secināts, ka Baltijas jūras valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija – strauji virzās uz priekšu atkrastes vēja projektu attīstībā. Reģions kļūst par vienu no dinamiskākajiem tirgiem Eiropā, taču izšķiroša nozīme ir tiesiskajai noteiktībai, pārstrādātās Atjaunojamās energoresursu direktīvas (RED III) prasību ieviešanai un skaidram investīciju regulējumam. Baltijas jūras atkrastes vēja attīstība – tas ir ne tikai klimata mērķu instruments, bet arī investīciju iespēja ar stratēģisku nozīmi visa reģiona energodrošībai. Continue reading “BALTIJAS JŪRA: REĢIONS, KAS NOSAKA TONI ATKRASTES VĒJA ATTĪSTĪBĀ”
Enerģētikas un vides aģentūru pievieno Valsts vides dienestam
Ministru kabinets 2025. gada 26. augustā pieņēma rīkojumu: no 1. oktobra Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta, tās funkcijas, tiesības un saistības pārņem Valsts vides dienests (VVD).
Tiek izveidota likvidācijas komisija; līdz 1. decembrim tai jāpabeidz inventarizācija un jāsagatavo slēguma pārskats. No 40 amata vietām 35 pāriet uz VVD, piecas paliek Klimata un enerģētikas ministrijā. Continue reading “Enerģētikas un vides aģentūru pievieno Valsts vides dienestam”
ZINĀTNISKAIS SEMINĀRS: ATKRASTES VĒJA ENERĢIJAS ĪSTENOŠANAS TIESISKĀS AKTUALITĀTES
29.augustā tiešsaistē plkst. 13.00 notiks Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētnieces Dr. iur. Leilas Neimanes zinātniskais seminārs “Atkrastes vēja enerģijas īstenošanas tiesiskās aktualitātes”. Laipni aicināti visi interesenti!
Lai saņemtu piekļuves saiti un prezentācijas materiālus, lūdzu, reģistrēties ŠEIT. Seminārs notiks latviešu valodā.
Pētījumu finansē Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīts projekts “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
Enefit Green un Sumitomo pārtrauc partnerību Liivi līča atkrastes vēja projektā
Enefit Green un Japānas uzņēmums Sumitomo Corporation nolēmuši pārtraukt sadarbību Liivi līča atkrastes vēja parka attīstībā Igaunijā. Lēmums pieņemts pēc rūpīgas tirgus un regulējuma situācijas izvērtēšanas, secinot, ka šobrīd nav pietiekamas skaidrības par ilgtermiņa atbalsta mehānismiem, piemēram, Contracts for Difference (CfDs), kas nepieciešami vairāku miljardu eiro investīciju nodrošināšanai. Continue reading “Enefit Green un Sumitomo pārtrauc partnerību Liivi līča atkrastes vēja projektā”
Komentārs: Wind Power
Nepilnīga RED III transponēšana var kavēt investīcijas un reģionālās izsoles līdz 2026. gadam
RED III paredz, ka līdz 2030. gadam visām dalībvalstīm jāīsteno vismaz divi pārrobežu atjaunojamās enerģijas projekti, saskaņā ar 9. pantu. Latvija un Igaunija ar ELWIND kopprojektu jau atbilst šim nosacījumam formāli, taču faktiskā virzība saskaras ar būtiskiem strukturāliem trūkumiem.
Līdz 2025. gada vidum Latvijā vēl nav oficiāli piešķirts paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorijas statuss ELWIND izpētes teritorijai, un nav izveidots funkcionējošs vienots kontaktpunkts, kas saskaņā ar RED III 16. pantu ir būtisks priekšnoteikums paātrinātai procedūrai. Igaunija jau virzās šajā virzienā, izmantojot savu “apbūves tiesību licences” (superficies licence) sistēmu, taču pārrobežu sinhronizācija vēl ir nepilnīga.
Eiropas Komisijas 2024. un 2025. gada vadlīnijas uzsver, ka valsts nespēja nodrošināt pilnībā funkcionējošu atļauju sistēmu var apdraudēt investīciju piesaisti un mazināt iespēju kvalificēties ES finansējumam, tostarp Connecting Europe Facility vai Modernizācijas fonda līdzekļiem. Tā kā ELWIND pirmajai izsolei Latvijā paredzēts notikt 2026. gadā, laika rāmis kritiski sašaurinās.
Šī situācija izgaismo ne tikai administratīvos izaicinājumus, bet arī to, cik būtiski ir juridiski skaidri un digitāli pieejami instrumenti, lai atkrastes vēja investīcijas reģionā vispār kļūtu iespējamas.
Izsludināts konkurss ELWIND atkrastes vēja parka projektēšanas priekšdarbiem
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izsludinājusi iepirkumu par ELWIND atkrastes vēja parka tehniskās koncepcijas izstrādi. Projekta sagatavošanas process paredz divas fāzes – Pre-FEED un FEED.
Pre-FEED jeb priekšizpētes posms koncentrēsies uz vispārējās tehniskās koncepcijas izveidi, izmantojot publiski pieejamu informāciju, lai atjauninātu projekta bāzes scenāriju. Tas ietvers teritorijas apstākļu un iespējamās elektroenerģijas pieslēguma opciju izvērtējumu, kas kalpos par pamatu turpmākajai attīstībai. Continue reading “Izsludināts konkurss ELWIND atkrastes vēja parka projektēšanas priekšdarbiem”
ES gatavo jaunu stratēģiju ostām un kuģubūvei, lai atbalstītu atkrastes vēja mērķus
Eiropa līdz 2030. gadam plāno palielināt atkrastes vēja jaudu no 36,6 GW līdz 84 GW, taču viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepietiekamas investīcijas kuģu būvē un ostu infrastruktūrā. Lai ik gadu uzstādītu vismaz 10 GW jaunas jaudas – bet pēc 2030. gada jau 15 GW gadā –, nepieciešami papildu ieguldījumi. Pēdējos trīs gados ostās un specializētajos kuģos ieguldīti 6,7 miljardi EUR, taču vēl 6,4 miljardi ir vajadzīgi. Continue reading “ES gatavo jaunu stratēģiju ostām un kuģubūvei, lai atbalstītu atkrastes vēja mērķus”
IEA: Strauji augošs elektroenerģijas pieprasījums maina pasaules enerģētikas tirgu
Globālais elektroenerģijas patēriņš līdz 2026. gadam pieaugs vienā no straujākajiem tempiem pēdējā desmitgadē, liecina Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) jaunā prognoze. Pieprasījumu virza rūpniecība, datu centri, elektroauto un klimatkontroles sistēmas, un to galvenokārt segs atjaunojamie resursi, dabasgāze un kodolenerģija. Continue reading “IEA: Strauji augošs elektroenerģijas pieprasījums maina pasaules enerģētikas tirgu”