Posted on by ZVG

BALTIJAS JŪRA: REĢIONS, KAS NOSAKA TONI ATKRASTES VĒJA ATTĪSTĪBĀ

Pētījuma ietvaros secināts – Baltijas jūra: reģions, kas nosaka toni atkrastes vēja attīstībā

Ko tas nozīmē nozares pārstāvjiem un investoriem?

Pētījuma “Jūras vēja parka dzīves cikls tiesiskajā regulējumā: Latvijas gadījums” ietvaros, Latvijas gadījumu analizējot plašākā Baltijas jūras kontekstā un salīdzinot tiesisko regulējumu un attīstības tendences reģionā, secināts, ka Baltijas jūras valstis – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija – strauji virzās uz priekšu atkrastes vēja projektu attīstībā. Reģions kļūst par vienu no dinamiskākajiem tirgiem Eiropā, taču izšķiroša nozīme ir tiesiskajai noteiktībai, pārstrādātās Atjaunojamās energoresursu direktīvas (RED III) prasību ieviešanai un skaidram investīciju regulējumam. Baltijas jūras atkrastes vēja attīstība – tas ir ne tikai klimata mērķu instruments, bet arī investīciju iespēja ar stratēģisku nozīmi visa reģiona energodrošībai.

Igaunija – caurspīdīga licencēšanas sistēma ar digitālu ģeoportālu

Igaunija ieviesusi inovatīvu apbūves tiesību licenci (superficies licence), kas apvieno vairākas atļaujas vienā dokumentā un samazina birokrātiju. Patērētāju aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde (TTJA) darbojas kā vienotais kontaktpunkts un ir izveidojusi digitālu ģeoportālu, kas nodrošina caurspīdīgumu licencēšanas procesā.

Līdz 2025. gadam piešķirtas tiesības attīstīt atkrastes vēja projektus ar vairāk nekā 4,7 GW jaudai (Ignitis Renewables un Deep Wind Offshore projekti).

2025.gada maijā valdība apstiprināja pirmo vēsturisko būvatļauju atkrastes vēja parkam pie Sāremā salas (līdz 1,4 GW). Paralēli notiek vēl 11 projektu procedūras. Tas skaidri signalizē: Igaunija ir gatava lieliem investoriem, kaut arī dažas neveiksmīgas izsoles atklāj, ka tirgus prasa arī elastīgus atbalsta mehānismus.

Latvija – reformas ceļā, bet vēl bez specifiska atkrastes vēja enerģijas likuma

Latvijā spēkā esošie normatīvi (piem., MK Noteikumi Nr. 631) sākotnēji veidoti derīgo izrakteņu ieguvei un nav piemēroti modernai atkrastes vēja attīstībai. Specifiska likuma atkrastes vēja enerģijai joprojām nav. Arī ELWIND likumprojekts līdz 2025. gadam vēl nav pieņemts, kas bremzē attīstību.

Pozitīvs solis ir Enerģētikas un vides aģentūras (EVA) izveide 2025. gada februārī, kas apvieno divas institūcijas un darbojas kā vienotais kontaktpunkts. Tomēr 2025. gada 26. augustā Ministru kabinets pieņēma lēmumu par EVA likvidāciju (MK rīkojums Nr. 533). No 1. oktobra tās funkcijas, tiesības un saistības pāriet Valsts vides dienestam, saglabājot lielāko daļu amata vietu. Līdz ar to vienotā kontaktpunkta institucionālā bāze īsā laikā divreiz mainīta, kas rada jautājumu par investoriem prognozējamas administrācijas nodrošināšanu.

2025.gada februārī valdība pārcēla ELWIND izpētes zonu tālāk jūrā (200 km²), reaģējot uz sabiedrības iniciatīvu un vides izvērtējumu. Projekta ar līdz 2 GW jaudu īstenošanu plānots pabeigt līdz 2035. gadam. Tas apliecina sabiedrības iesaistes nozīmīgumu.

Papildu izaicinājumu rada vides prasības: LIFE REEF projekta ietvaros (2020–2025) identificētas trīs potenciālās Natura 2000 jūras teritorijas Latvijas EEZ (Zēģelnieku sēklis, Alku sēklis, Papes kalva), kas daļēji pārklājas ar vēja parku izpētes zonām. Saskaņā ar VARAM informāciju Jūras plānojuma 2030 aktualizēšana tiks balstīta arī uz šiem rezultātiem.

Lietuva – pirmā Baltijā, kas pilnībā ievieš RED III

 2025.gada 25. jūnijā Seims pieņēma piecu likumu paketi, ar kuru Lietuva kā viena no pirmajām ES valstīm pilnībā transponēja RED III. Rezultāts: skaidri atļauju termiņi (jūras projektiem maks. 36 mēneši), sevišķi svarīgu sabiedrības interešu statuss un paātrinātu attīstības zonu kartēšana līdz 2026. gada februārim.

Elektrības un Būvniecības likumu saskaņošana nozīmē, ka bieži pietiks ar tehnisko piedāvājumu un darba projektu, lai uzsāktu būvniecību. Tas ievērojami paātrina tīkla pieslēgumus un projektu īstenošanu.

Lietuvā jau 2023. gadā notika pirmā 700 MW izsole (Ignitis Renewables un Ocean Winds). Otrās izsoles nosacījumi tika uzlaboti, un 2025. gadā tā tika atkārtoti atvērta ar cenas starpības līguma (Contract for Diffrence, CfD) modeli un cenas griestiem 125 EUR/MWh, nodrošinot konkurenci un patērētāju maksājumus tikai pēc parka darbības uzsākšanas (aptuveni 2033. gadā).

Polija – reģiona līderis ar reāli uzsāktu būvniecību

Polija ir vienīgā valsts reģionā, kur reāli uzsākta būvniecība. 2025. gada jūlijā tika uzstādīta pirmā turbīna Baltic Power parkā (ORLEN un Northland Power), kas nodrošinās līdz 3% no valsts elektroenerģijas pieprasījuma. Kopējais ORLEN mērķis – attīstīt ap 5,5 GW atkrastes vēja jaudas.

Polijā kopš 2021. gada darbojas īpašs likums atkrastes vēja enerģijai. Valsts ir identificējusi līdz 90 projektu vietām ar potenciālu līdz 33 GW jaudas. Pēdējos gados pieņemti un iecerēti grozījumi: diferencēti cenu griesti, elastīgāki noteikumi (piem., vienas apakšstacijas izmantošana vairākiem projektiem), digitālās kartes un vienkāršotas vides procedūras. Tas investoriem rada stabilu un prognozējamu vidi.

Secinājumi nozares pārstāvjiem

  • Baltijas jūras reģions atrodas izrāviena stadijā – īpaši Polijā un Igaunijā.
  • Lietuva demonstrē tiesisko līderību, pilnībā ieviešot RED III.
  • Latvija vēl atpaliek, taču vienota kontaktpunkta un ELWIND virzība rāda pozitīvus soļus.
  • Investoriem kritiski svarīgi: RED III pilnīga ieviešana, vienoti kontaktpunkti, digitalizācija un sabiedrības iesaiste.

Pētniecības komanda:

Leila Neimane, Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Juridiskās zinātnes institūts

Pētījumu finansē Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstīts projekts “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).

Avoti: