Atšķirīgs jūras telpiskās plānošanas mērogs ietekmē atkrastes vēja plānošanas precizitāti
Jūras telpiskās plānošanas (JTP) dokumentu mērogs un detalizācijas pakāpe būtiski ietekmē iespēju identificēt piemērotas teritorijas atkrastes vēja projektiem. Polija ir uzsākusi detalizētu jūras plānu izstrādi mērogā 1:25 000, kas ļauj integrēt datus par vides aizsardzību, kuģniecības ceļiem, militārajām zonām un zvejniecību, tādējādi mazinot interešu konfliktu risku. Savukārt Lietuva (1:100 000) un Latvija (1:250 000) turpina izmantot salīdzinoši rupju mērogu, kas nespēj piedāvāt pietiekamu precizitāti, lai atbalstītu izpētes licenču piešķiršanu konkrētiem atkrastes vēja projektiem. Bez detalizēta JTP kļūst grūtāk noteikt, vai izvēlētā zona patiešām ir piemērota atkrastes vēja attīstībai, un vai tā neradīs neatrisināmus konfliktus ar citām interesēm. Turklāt Baltijas valstīs trūkst mehānismu, kā šos plānus elastīgi atjaunināt atbilstoši jauniem datiem vai nozares iniciatīvām. Tas padara plānošanas procesu statisku, un ilgtermiņā tas var kļūt par šķērsli investīcijām. Lai sasniegtu ES mērķus, JTP sistēmas jāpadara dinamiskākas un labāk piesaistītas atkrastes vēja projektu laika grafikam.