Divvirzienu cenas starpības līgumi kļūst par dominējošo atkrastes vēja enerģijas atbalsta modeli reģionā
Divvirzienu cenas starpības līgumu mehānisms kļūst par dominējošo atbalsta instrumentu atkrastes vēja enerģijas projektiem Baltijas jūras reģionā. Lietuva jau cenšas virzīties uz šo modeli, savukārt Polija pakāpeniski pāriet uz dinamiskās cenas pielāgošanas un reģionālās diferenciācijas sistēmu. Šī pieeja investoriem nodrošina lielāku stabilitāti, samazinot tirgus cenu svārstību risku un nodrošinot ilgtermiņa ieņēmumu prognozējamību. Vienlaikus valsts pusē tiek kontrolēti atbalsta apjomi, novēršot pārmērīgu subsīdiju izmantošanu. Tomēr valstu modeļi atšķiras – piemēram, divvirzienu cenas starpības līgumu termiņš, indeksācijas metodes, jaudas uzņemšanās pienākumi un noslēgšanas mehānismi. Tas nozīmē, ka investoriem jāveic padziļināta katras valsts sistēmas analīze, lai izvairītos no juridiskiem un finanšu riskiem. Harmonizācijas trūkums sarežģī pārrobežu projektu īstenošanu, taču arī piedāvā elastību nacionālām stratēģijām.