Granulēšana tiek izmantota ne vien farmaceitisku izstrādājumu, mēslošanas līdzekļu, dzīvnieku barības, dažādus ķimikāliju, arī kafijas u.c. granulu (kādas vielas blīvu graudu) izveidei.
Granulēts mēslojums parasti ir 1-5 mm diametrā, tos iegūst drupinot, sijājot lielāka izmēra izejmateriālu vai sasaistot mazāka izmēra daļiņas sausās vai mitrās granulācijas rezultātā, tādējādi iegūstot ieapaļas formas materiālu ar lielāku blīvumu. Granulēšanas process atkarīgs no izmantotā materiāla īpašībām – daļiņu lieluma, mitruma, temperatūras, cietības, porainības, blīvuma, pH u. tml.
Granulēšanas veidi
Sausā (cietā) granulēšana ir pulverveida vielas/daļiņu saspiešana liela spēka ietekmē. Tiek izmantota saspiešana starp veltņiem (veltņu blīvēšanas granulēšana), granulu blīvums atkarīgs no pielietotā saspiešanas spēka. Šīs granulas parasti ir ar plakanisku formu. Ar sauso granulēšanu granulas tiek ātri izveidotas, uzreiz ir iepakojamas, un šis process ir vienkāršāks un lētāks nekā mitrā granulēšana. Sausā granulācija vairāk piemērota materiāliem, kas jutīgi pret karstumu un mitrumu.
Mitrā granulēšanā pulverveida daļiņas tiek saistītas izmantojot šķidrumu kā saistvielu – ūdeni, organisko šķīdinātāju, līmes šķīdumu. Mitrās daļiņas sāk saistīties, aglomerējas, un veido attiecīgā izmēra granulu. Pēc tam izveidotā granula tiek žāvēta, tādējādi tā atdziest, zaudē mitrumu un sacietē. Ar mitro granulēšanas metodi iespējams iegūt koncentrētākus, viendabīgus vienādas formas minerālmēslus. Ilgāks mitrināšanas process ļauj iegūt cietākas granulas. Populārākās mitrās granulēšanas tehniskas ir rotora cilindra granulēšanas tehnoloģija, disku granulēšana, rullīšu prešu granulēšana, izsmidzināšanas granulēšana, šķidrās gultnes granulēšana. Vairumā gadījumu granulēšanas šķidrums tiek izsmidzināts no augšas, un pulveris tiek padots kā putas vai aerosols.
Ko var granulēt
Granulēt iespējams gan neorganiskus izejmateriālus (tiek izmantoti dažādi minerāli un ieži), gan organisku materiālu – dažādus ražošanas blakus produktus un atkritumproduktus, bioloģiskos atkritumus, kompostus, koksnes pelnus, kaulu miltus, mājdzīvnieku pakaišus, mēslus (lopu, cūku, putnu), no kuriem tieši putnu mēsli tiek minēti kā bieži granulēti.
Granulu priekšrocības
Granulu priekšrocība ir to vienkāršāka uzglabāšana, transportēšana, dozēšana un izkaisīšana (izmantošana, sevišķi mehanizētā lauku apstrādē), vējš tās neaizpūš, tās neputekļo, kā arī stabilas granulas nesadrūp smalkākās daļiņās, neradot zudumus un putekļus, kas var radīt vides, veselības un ekonomiskos riskus. Tās ir koncentrētākas, ir zināms to saturs, iespējama to regulēta un ilgāka iedarbība. Ar granulām iespējama barības vielu novietošana tuvāk augam, nodrošinot labāku mēslojuma, augsnes un auga mijiedarbību, samazinot barības vielu izkliedi augsnē, līdz ar to arī to pāreju augiem nepieejamā formā, tādējādi arī samazinot vides piesārņojuma risku. Tā kā granulas tiek ražotas ar vienādām fizikālajām īpašībām (izmēru, blīvumu), tās iespējams vienmērīgi izkliedēt, un tās nenoslāņojas pa frakcijām (mazāka un lielāka izmēra granulu maisījumā tās noslāņotos kaudzes apakšā un augšā). Granulēts organiskais mēslojums ir koncentrētāks, tā kā organiskais mēslojums granulu veidā zaudējis mitrumu un ir saspiests, tā tilpums samazinās līdz 10 reizēm, līdz ar to arī tiek samazināts nepieciešamais mēslojuma transportēšanas daudzums un izmaksas.
Granulu veidā pieejami daudzi kompleksie minerālmēsli (minerālmēsli, kas satur vismaz divus vai visus trīs galvenos augu barības elementus – N, P, K). Kompleksā mēslojuma granulās augu barības elementi iekļauti viena ķīmiska savienojuma (sāls) sastāvā, to attiecība ir nemainīga, mēslošanas līdzeklī praktiski nav balastvielu.
Tiek izmantoti dažādi granulu pārklājumi, lai uzlabotu to mehāniskās īpašības (lai tās būtu stabilākas un mazāk abrazīvas), kā arī lai uzlabotu/kontrolētu to iedarbību (lai tās sadalītos ilgākā laika posmā; attiecīgajos laika apstākļos). Šim nolūkam tiek izmantots, piemēram, vaska, polimēru, sēra pārklājums.